"Baigā gada" atceres gājiens un "Antinacistu" pasākums beidzas bez incidentiem

Organizācijas "Gustava Celmiņa centrs" jeb tā dēvēto pērkoņkrustiešu rīkotais "Baigā gada" atceres gājiens no Okupācijas muzeja un piemiņas brīdis Brīvības pieminekļa pakājē, kur līdzās noritēja "Apvienības pret nacismu" protesta pasākums, šodien noslēdzās bez asiem incidentiem.

Kā novēroja aģentūra LETA, jau stundas ceturksni pirms pusdienas laikā paredzētā gājiena pie Okupācijas muzeja sāka pulcēties pārsvarā vecākās paaudzes cilvēki, kuri līdzi bija paņēmuši ziedu pušķus, karogus un transparentus, uz kuriem bija rakstīts "Nost cionistu sulaiņu valdību - Latviju latviešiem" un "Rokas nost no Latvijas".

Cilvēki satiekoties pārrunāja gan vēsturiskos notikumus, gan asi kritizēja esošo situāciju valstī. Kāds gājiena dalībnieks vēl pēdējā brīdī uz sava transparenta steidza rakstīt saukli: "Cik ilgi vēl auklēsim tanku bučotājus". Paceļot šo transparentu, uz tā otras puses atklājās jau iepriekš sagatavots aicinājums Saeimas deputātiem, kurā tika prasīta 1996.gada 22.augusta deklarācijas nekavējoša izpilde.

Gājienu atspoguļot bija ieradušies dažādu mediju žurnālisti, taču vienam gājiena dalībniekam pret to bija radušies iebildumi un viņš emocionāli veltīja asus vārdus klātesošajiem. Pēc policijas darbinieku iesaistīšanās satrauktais kungs nedaudz norima un kopā ar vairākiem desmitiem sanākušo domubiedru devās atceres gājienā uz Brīvības pieminekli.

Atceres gājiena galvgalī tika nests Latvijas karogs, kā arī cilvēki rokās turēja lentu, ko rotāja uzraksts "Čekista Solomona Šustina teroru upuru piemiņai". No Okupācijas muzeja cauri Vecrīgai gājienu pavadīja vairāki policisti, savukārt, Brīvības pieminekļa apkaimē bija izvietoti vairāki policijas autobusiņi, kuros sēdošie likumsargi sagaidīja gājiena dalībniekus.

Kad gājiens pietuvojās Brīvības pieminekļa pakājei, akordeonists, kurš ar savu spēli ik dienas izklaidē rīdziniekus un pilsētas viesus, sāka spēlēt 2.Pasaules kara padomju armijas dziesmu "Katjuša", tomēr gājiena dalībnieki to atstāja bez īpašas ievērības un, nonākuši pie pieminekļa, nolika ziedus, kā arī izveidoja goda sardzi. Pie pieminekļa apmēram 30 minūtes ilgā mītiņā vairāki pasākuma līderi uzstājās ar runām, kurās tika kritizēti gan ebreji, gan Latvijas valdība un politiskā elite, kā arī politiskie procesi.

Paralēli mītiņam pie pieminekļa, dažus desmitus metrus tālāk no tā norises vietas, bija izvietojusies neliela, piecu organizācijas "Apvienība pret nacismu" cilvēku grupiņa ar Latvijas karogu un diviem transparentiem, uz kuriem latviski un vāciski bija rakstīti pret nacismu un kapitālismu vērsti saukļi. Grupa stāvēja mierīgi un klusējot, taču vienā mirklī, kad uzrunas vārdus sāka teikt "Baigā gada" notikumu pieminētāji, viņi no kabatām izvilka svilpes un sāka svilpt. Izpelnoties policijas darbinieku aizrādījumu, turpmāk svilpes vairs neizmantoja.

Kā pirmie Brīvības pieminekļa pakāji pameta tieši tā dēvētie "antinacistu" organizācijas pārstāvji, kuri savus transparentus rūpīgi ietina lielos plastmasas maisos un karogu sarullēja, savukārt "Baigā gada" notikumu atceres brīža dalībnieki pēc Latvijas himnas kopīgas nodziedāšanas lēnām sāka izklīst un doties savās gaitās.

LETA jau ziņoja, ka iepriekšējos divus gadus lielu policijas ievērību izpelnījās 1.jūlijā plānotie gājieni no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, kurus rīkoja aktīvists Uldis Freimanis, lai pieminētu "Baigā gada beigas". Pret tiem lielus iebildumus pauda "antinacistu" pārstāvji, nodēvējot gājienus par "neonacistu pasākumu".

2010.gadā pašvaldība šāda gājiena rīkošanu aizliedza.

Freimanis lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā, norādot, ka pasākuma mērķis ir godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret PSRS okupāciju un pirms vācu karaspēka ienākšanas atsevišķās Latvijas vietās atjaunoja Latvijas Republiku. Administratīvā tiesa gājienu atļāva, taču tas tomēr nenotika, jo tā organizatoru Freimani aizturēja Drošības policija un viņš pats uz pasākumu nevarēja ierasties.

2011.gadā kā gājiena mērķis norādīta vēlme pieminēt "70.gadadienu kopš Baigā gada beigām". Tā kā pašvaldības rīcībā nebija informācijas, kas liktu veikt ierobežojošas darbības, akcija tika atļauta. Pasākumā piedalījās aptuveni 40 cilvēku, no kuriem divus policija aizturēja.