Mālpils traģēdija: dzīve pēc sprādziena
Kopš gāzes eksplozijas vienā no trīsstāvu ēkām Mālpils novada Upmalās pagājis vairāk nekā pusgads, taču tā joprojām nav atjaunota. Renovācijai vajadzīgi apmēram 130 000 latu, bet ne mājas apsaimniekotājam, ne iemītniekiem tādas naudas nav, un valsts atsakās finansiāli palīdzēt.
«Māja ir iekonservēta, būvgruži aizvākti,» par padarīto īsi teic mājas apsaimniekotājs, SIA NormaK pārstāvis Voldemārs Cērps. Turpmākais mājas liktenis gan esot neziņā tīts. Sākotnēji būveksperts pieļāvis, ka varēs atjaunot visu māju, taču atkārtota ekspertīze parādījusi, ka plaisas ir pārāk lielas un smagāk cietušajā galā ir bīstami uzturēties. Pašlaik iespējami trīs ēkas renovēšanas varianti: atjaunot pilnībā; pussabrukušo daļu nojaukt līdz pirmajam stāvam un atjaunot tikai pirmo stāvu vai arī nojaukt to līdz pamatiem. Iedzīvotāji vēl neesot izlēmuši, kā rīkoties, turklāt trūkst arī naudas, lai ķertos pie atjaunošanas. «Pašvaldība diemžēl vairāk līdzekļu ieguldīt nevar – jau tā ēkā un pabalstos aizgājuši 20 000 latu, bet valsts no savas puses piešķīra tikai to naudu, kas paredzēta negadījumos cietušajiem,» skaidro mājas apsaimniekotājs. Iedzīvotāji aprīļa beigās uzrakstījuši Ministru kabinetam vēstuli, lūdzot piešķirt papildu finansējumu mājas atjaunošanai. Taču 6. jūnijā atbildē skaidri un gaiši pateikts: no valsts budžeta līdzekļus fizisku personu īpašuma atjaunošanai nevar piešķirt. Tagad vienīgais papildu finansējums ir saziedotā nauda. V. Cērps gan precīzu tās apjomu nezināja nosaukt, taču tā esot robežās no 1000 līdz 2000 latiem. Ja arī netiktu veikti citi lielāki darbi, tomēr ārsienas siltināšana noteikti esot vajadzīga.
Poluhinu ģimene ir viena no tām, kas palikusi dzīvot gāzes eksplozijā cietušajā mājā. Olga Poluhina teic, ka tik traki jau neesot – dzīvot varot. Bet pagājusī ziema gan bijusi skarba – it īpaši tad, kad pirmajā stāvā, kur neviens nedzīvo, aizsalušas ūdens caurules. (Arī pašlaik apdzīvoti ir četri dzīvokļi otrajā un trešajā stāvā.) Tas licis tomēr pieņemt lēmumu: līdz nākamajai ziemai izremontēt savu dzīvokli blakus mājā. Šis esot dēla miteklis, uz kuru pirms kāda laika pārnākuši dzīvot arī viņa ar vīru. Šajā mājā bijis dzīvoklis arī Olgas mātei, kura aizgājusi bojā liktenīgajā sprādzienā. Tas vairs neesot lietojams, jo pārāk stipri cietis. Vaicāta par ēkas atjaunošanu, Olga uzskata, ka vajadzētu atstāt tikai mazāk skarto daļu. Taču viņu mācot šaubas, vai tas vispār būšot izdarāms. Nav jau naudas, turklāt daļai iemītnieku ir diezgan lieli parādi par dzīvokli. «Mēs, pensionāri, visu esam samaksājuši, parādā palikuši tie, kas strādā,» mazliet ironiski piebilst Olga. Viņa pieļauj, ka daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem, tāpat kā viņi, ar laiku pārcelsies dzīvot citur.
Valentīna Ivanova tomēr ir apņēmības pilna palikt tepat. Meitas gan aicinot pie sevis uz Rīgu, taču lielākā daļa mūža nodzīvota Upmalās – negribas tās pamest. «Dzīvoju Mālpils pusē kopš 1956. gada, bet 1972. gadā sāku dzīvot šajā mājā. Esmu saradusi ar šo vietu, lai gan skumji te kļuvis: daudzi aizbraukuši un tad vēl pagājušā gada nelaime...» nopūšas Valentīna. Viņas kaimiņiene Anna joprojām nespēj attapties pēc notikušā, kurā gāja bojā viņas dēls. Viņai sirds arī lielāka rūgtuma pilna: «Ja šī ēka būtu Mālpils centrā, diez vai tā joprojām izskatītos šāda. Noteikti atrastos līdzekļi, lai to atjaunotu. Tagad tikai visi plāta rokas – nav naudas! Mēs pazaudējām visu savu iedzīvi vienas nakts laikā. Kas vēl bija palikusi krāsmatās, to zagļi nekautrējās aiznest.»
***
Hronoloģija
2011. gada 16. oktobrī trīs stāvu ēkā eksplodē gāzes balons
Pieci bojāgājušie
Septiņi cietušie
No 18 dzīvokļiem apdzīvojami paliek seši
Valdība piešķir 9000 latu pabalstiem
Pašvaldība – 20 000 latu pabalstiem un konservācijai
Ziedojumi – vairāk nekā 1000 latu
2012. gada februārī māju iekonservē
Renovācijai vajadzīgi apmēram 130 000 latu
2012. gads
12. jūnijā apdzīvoti četri dzīvokļi
Aprīlī iedzīvotāji lūdz valdībai finansējumu ēkas atjaunošanai
Jūnijā – saņem atteikumu