Tautiskas komēdijas joprojām modē

Sezonas izskaņu Dailes teātris saviem skatītājiem sarūpējis jautru un muzikālu, piedāvājot dramaturga Ādolfa Alunāna, režisora Kārļa Auškāpa, komponista Raimonda Paula oriģināldramatisku pasaku ar dziedāšanu, kas pirmizrādi piedzīvos šosvētdien. Pirms trīsdesmit gadiem tapušais Dailes teātra Džons Neilands kļuva par leģendu, atjaunojumā titullomā iejuties Artūrs Skrastiņš, blēdi Griborski spēlē Ģirts Ķesteris.

Gan kritiķi, gan teātra cilvēki atzīst, ka Latvijā par nemainīgu kļuvusi tendence pirms Jāņiem iestudēt tautiskas komēdijas un dziesmu spēles. Arī šovasar uz Latvijas Nacionālā teātra izrādi Skroderdienas Silmačos biļetes izpārdotas, toties vēl ir iespēja iegādāties biļetes uz Dailes teātra leģendas Ādolfa Alunāna joku lugas Džons Neilands desmit iestudējumiem jūnijā. Savu vīziju par pirmssvētku noskaņu radījis arī Liepājas teātris ar režisora Jura Rijnieka iestudētajiem joku stāstiem Malēnieši, kā arī apvienība Jaunais teātris, piedāvājot brīvdabas izrādi Naudas koks pēc Vizmas Belševicas stāsta Tās dullās Paulīnes dēļ motīviem.

Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis atzīst, ka arī šogad bez īpašas reklāmas biļetes uz Indras Rogas iestudējumu Skroderdienas Silmačos jūnija sākumā ir izpārdotas. Viņš spriež, ka Skroderdienu fenomens meklējams latviešu identitātes saknēs: «Neskatoties uz to, ka pašlaik vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pilsētnieki, mēs visi senākā vai ne tik senā pagātnē esam nākuši no laukiem, tādēļ zemapziņas līmenī mums ir tuva šī lauku saime, kurā pretstatā šodienas urbānajai videi visi cits citu pazīst, kurā pošanās kāzām un skroderu atbraukšana ir gadsimta notikums, kurā viss ir pa īstam un pamatīgi, kurā ir tiešā saikne ar dabu un tradīcijām.» Pašmāju skatītāju vēlmi ik gadu skatīties Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos iestudējumu viņš skaidro kā sava veida ilgošanos pēc harmonijas un mājām.

Arī Dailes teātris šogad pieskaņojis sezonas noslēgumu vasarīgai noskaņai un laikam, kad cilvēki grib atpūsties un izklaidēties, tāpēc ticis atjaunots latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna lugas Džons Neilands pagājušā gadsimta 80. gadu iestudējums, skaidro teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Jakovļeva. «Tā noteikti nav sacensība un mērošanās spēkiem ar izrādi Skroderdienas Silmačos, jo patiesībā Dailes teātris par savu skatītāju sacenšas ik vakaru, konkurējot gan ar televīzijas šoviem, kino, koncertiem, operu un, protams, citiem teātriem. To, vai Džons Neilands varētu izveidoties par tradīciju, protams, vēl pāragri spriest,» viņa paskaidro.

Pirms Jāņiem savu ceļu pie skatītājiem Latvijas reģionos katru gadu sāk arī vismaz viena jauna brīvdabas komēdija. Šoreiz Jaunais teātris Lailas Ilzes Purmalietes vadībā un režisors Ivars Lūsis izveidojis jautru komēdiju Naudas koks, kurā piedalīsies kapela Bumerangs, aktieri Gunārs Placēns, Jānis Jarāns, Regīna Devīte vai Inese Ramute, Dainis Porgants, Jūlija Ļaha un citi. Iestudējuma pirmizrāde gaidāma Saldū 23. jūnijā, bet vēlāk to varēs redzēt arī citās Latvijas pilsētās. Teātra kritiķe Silvija Radzobe atzīst: «Tendence vasaras sākumā iestudēt komēdijas ar tautisku saturu bijusi arī padomju laikā, tātad tā ir ne tikai laikmetam piemītoša, bet gan tautas tradīcijas iezīme.» Viņa to vērtē pozitīvi, jo cilvēki tādējādi atpūšas un gūst pozitīvas emocijas, turklāt šādas teatrālas aktivitātes ļauj skatuves māksliniekiem vasaras laikā nopelnīt. Teātra kritiķe neslēpj, ka šiem iestudējumiem, īpaši brīvdabas komēdijām, ne vienmēr ir augsta mākslinieciska kvalitāte, taču skatītāji tajos pārsvarā arī nemeklē augstas mākslas paraugus, bet gan iespēju atpūsties un, iespējams, tikties ar iemīļotiem aktieriem un seriālu zvaigznēm dzīvajā – tas veicina pozitīvu saskarsmi.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzskata, ka tendence pirms Jāņiem vērot tautiskas komēdijas aizsākusies 80. gados līdz ar Skroderdienu skatīšanos. Viņš nedomā, ka to vajadzētu vispārināt, attiecinot uz latviešu raksturu kopumā: «Manuprāt, tas neko neliecina par latviešu temperamentu, bet vienkārši ir Latvijas Nacionālā teātra iedibināta tradīcija, ko šobrīd vēlas izmantot arī Dailes teātris.»

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.