Īrijas latvieši sākuši apzināt to ievērojamo latviešu kapavietas, kuriem vairs nav tuvinieku un kuru atdusas vietas neviens nekopj. Jau ir atjaunotas divas kapavietas. Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ) to varējusi izdarīt, pateicoties ziedotājiem.
Jaunās emigrācijas aktīvisti Zaļajā salā cer, ka ziedotāji radīsies arī Latvijā, jo Īrijas vecās emigrācijas latvieši ir pelnījuši nepazust aizmirstībā.
Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts Neatkarīgajai stāsta: «Šādā veidā mēs turpinām pilnveidot tiltu starp veco emigrāciju, veco trimdu un jauno emigrāciju. Apliecinām, ka neesam vienaldzīgi pret tiem, kuri bijuši pirms mums un miruši svešumā. Ideja par latviešu atdusas vietu apzināšanu un kopšanu pieder LBĪ pārstāvei Liānai Goldštremai. Šīs iniciatīvas īstenošanai janvārī tika izveidota darba grupa, kurā piedalās arī Latvijas vēstniecība Īrijā.» L. Goldštrema, cenšoties aktivizēt domubiedrus, norādījusi, ka Latvijas kapi ir kopti, skaisti apzaļumoti un tīri. Tāpēc arī Īrijas vecās emigrācijas latvieši ir pelnījuši, ka tiek godināti.
Pavisam nesen svinīga ceremonija notika pie Latvijas diplomāta un Īru folkloras padomes darbinieka Jāņa Meža (1884–1978) atjaunotās kapa kopiņas. P. K. Elferts atgādina, ka pasākums tika rīkots zīmīgā datumā – 26. janvārī, Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā, kad tradicionāli godināti Latvijas ārlietu darbinieki. Šogad janvārī tika sakopta arī J. Meža sievas Dorotejas Šteinbergas (1892–1947) kapavieta Mountdžeromejas kapos. Vēstnieks saka – mūsu tautiete Silvija Džonsa, kura bija vienīgā no klātesošajiem, kas pirms 34 gadiem piedalījās J. Meža bērēs, norādījusi, ka šoreiz bijis vairāk cilvēku nekā 1978. gadā, kā arī lūgšana latviešu valodā. J. Mežs pratis 26 valodas un gādājis par to, lai Latvijas brīvvalsts kuģi netiek Padomju Savienībai, kā arī ilgus gadus bijis goda vicekonsuls Kubā, bet vēlāk rūpējies par īru folkloras saglabāšanu. «Cik gan skumji mirt svešumā un bez piederīgajiem...» saskumst vēstnieks.
«Vēl būtu jāpārliecinās par bijušā Kilberijas kūdras uzņēmuma direktora Konrāda Pētersona atdusas vietu Ātejas pilsētas vecajos Sv. Maikla kapos. Savukārt Kārļa Pētersona mūža mājas vēl ir jāatrod, jo to nezina pat viņa muzeja iekārtotāji un pārraudzītāji, bet piederīgo diemžēl slavenajam pīpju meistaram Īrijā vairs nav,» informē P. K. Elferts. K. Pētersonu joprojām Zaļajā salā un ne tikai tur pazīst pēc slavenā pīpju zīmola Dublin of Peterson. Latvietis pašās 19. gadsimta beigās ar pīpju tehnoloģiju izkonkurēja līdz tam pazīstamos brāļus Kapas, kuri tirgojās savā veikalā. Latvieša pīpeskāti tika atzīti par daudz kvalitatīvākiem un dūms – gardāks, tāpēc Kapu vārds no tirgotavas pazuda, bet Pētersona – joprojām ir.
Lai sakoptu atdusas vietas, nepieciešami līdzekļi. P. K. Elferts neslēpj, ka līdz šim bijusi neliela atsaucība no individuāliem ziedotājiem. Gaidīti tiek ziedojumi arī no Latvijas. «Jebkurš ziedojums, vienalga cik liels vai pieticīgs, būs gaidīts. Darba grupas nākamais mērķis ir uzstādīt Jānim un Dorotejai piemiņas plāksni un vēlāk kapakmeni no Latvijas,» viņš atklāj turpmākos plānus. LBĪ aicina ikvienu, kuram šī akcija liekas nepieciešama un svarīga, ziedot biedrības kontā: Latvian Society in Ireland, AIB, Sort-code: 93-35-62, konta Nr. 11866177 ar norādi Kapu aprūpei. Uz LĪB e-pastu info@lbi.ie tiek gaidīta arī informācija par citiem Īrijā apbedītajiem ievērojamiem latviešiem vai viņu dzimtām.
P. K. Elferts mudina arī citās valstīs dzīvojošos tautiešus pievērst uzmanību latviešu kapavietu apzināšanai un kopšanai, jo liela daļa no šiem aizgājējiem ir palikuši bez tuviniekiem. «Tādējādi tiek izrādīta cieņa aizgājējiem un uzturēta latviešiem tik nozīmīgā kapu kultūra arī svešumā,» viņš uzsver.