Vai Latvijā būs “normālas vasaras” un balti Ziemassvētki? Ekspertiem sliktas prognozes

Lai arī šajā augustā bija nepieciešamība izpakot kādu siltāku drēbes gabalu un domāt par apkures pieslēgšanu, dati ir nepielūdzami – vidējā gaisa temperatūra pakāpeniski pieaug. Publiskajā telpā globālās sasilšanas jēdzienu aizvietojis krietni komplicētāks un draudīgāks termins – klimata pārmaiņas. Un šajā sakarā nākotnes modeļi pašlaik ne par ko labu neliecina.

Tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai Latvijā vēl kādreiz būs “normālas vasaras” un vai sniegs Ziemassvētkos turpmāk jāgaida kā īpašs svētku brīnums? Par klimata modeļiem jaunajā aģentūras LETA raidieraksta “Kas tas vispār bija?!” epizodē spriež meteoroloģijas un klimata pārmaiņu eksperti.

Cilvēkiem raksturīgi atmiņā paturēt spilgtākos pagātnes notikumus, un nereti arī atmiņas par laikapstākļiem zīmē vienmēr saulainu vasaru un sniegotu ziemu bildi. Tomēr dati nepārprotami norāda uz klimata pārmaiņām.

Dati apliecina - klimats mainās. Vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 1,2 grādiem, vasaras kļuvušas siltākas, mitrākas, pieaugot arī vasaras dienu, kad gaisa temperatūra pārsniedz +25 grādus, skaitam. Nākotnē, gadsimta vidū, beigās, vasaras dienu skaits arvien pieaugs, līdzi nesot arvien vairāk tropisko nakšu, skaidroja LVĢMC centra datu analītiķe Agate Baumane-Kuka. Vasarām kļūstot siltākām, to laikapstākļi vienlaikus taps arvien nepastāvīgāki.

Pieaugot gaisa temperatūrai, sagaidāms arvien vairāk negaisu. “Jo gaiss siltāks, jo vairāk mitruma tas spēj saturēt,” norādīja TV3 laika ziņu moderators Martins Bergšteins.

Ilgtermiņa modeļi rāda, ka līdz gadsimta beigām kopumā nokrišņu daudzums Latvijā palielināsies, bet sausākas varētu kļūt vasaras, kad gan iespējams vairāk dienu ar spēcīgiem nokrišņiem.

Lai arī pērn Ziemassvētki aizvadīti bez sniega, balti Ziemassvētki klimatiskās normas periodā bijuši 63% gadu, pastāstīja Baumane-Kuka.

Sniegs Ziemassvētkos varētu kļūt arvien ekskluzīvāks - lai arī nokrišņu daudzums pieaugs, nokrišņu sniega formā varētu kļūt vēl mazāk.

Prognozes liecina, ka saruks ne tikai sniega segas biezums, bet arī ilgums.

Ziemā klimata pārmaiņas ir dramatiskākas - ja gada griezumā vidējā temperatūra pieaugusi par 1,2 grādiem, tad ziemā - pat par diviem. Līdzīgi kā ar vasarām, arī ziemas kļūs arvien neprognozējamākas. “Strauji silti, strauji auksti,” piebilda Baumane-Kuka. Tās lokāli var nest ekstremāli stiprus nokrišņus, kas nozīmēs lielāku elektrības patēriņu, lai novāktu sniegu, kas, saskaņā ar laikapstākļu modeļiem, varētu kļūt arvien blīvāks. Tas savukārt var nest arvien jaunus riskus - lielāku slodzi dažādām konstrukcijām.

Mainoties klimatam, Latvijā izzūd skaidrs četru gadalaiku dalījums. “Pazūd mums ierastais sezonālais ritms,” akcentē eksperti. Laikapstākļu izmaiņas traucē lauksaimniekiem paredzēt ražas apjomu un kvalitāti. Tāpat silts un mitrs laiks patīk ne tikai sēnēm, kuru šovasar Latvijas mežos bijis ļoti daudz, bet arī baktērijām un slimību izraisītājiem. Arī piena cenas saistītas ar mainīgo klimatu, jo karstā laikā piena iegūšanas apjomi samazinās,” skaidroja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Vēl sadārdzinās kokvilna, jo fabrikās ir par karstu un darbiniekiem grūti strādāt un par to vairāk jāmaksā. Arī vīndarītavām šāda situācija par labu nenāktu - Kalvāne zināja stāstīt, ka garāks nogatavināšanās periods vīnogās rada ievērojami lielāku cukura daudzumu. Tā dēļ no šādām vīnogām radītais vīns ir stiprāks. “Ja agrāk vīns bija 9,5 - 10 grādi, tad tagad - 11-12,” stāstīja Kalvāne.

Klimata pārmaiņas kopumā ietekmēs to, kā izskatās cilvēka ēdamšķīvis. Jau tagad redzams, kā pieaug kafijas un kakao cenas, jo kafija ir ļoti sensitīva pret jebkādām izmaiņām, pat nedaudz mainoties gaisa temperatūrai. “Šokolāde arī nekad nav bijusi tik dārga kā šobrīd,” secināja Kalvāne. Turklāt nozīme ir ne vien gaisa temperatūrai, bet arī, piemēram, vētru intensitātei - vaniļas plantācijas arvien biežāk noposta viesuļvētras, sadārdzinot arī šī garšauga cenu.

Siltās un mitrās ziemas dēļ šogad bijis ļoti daudz knišļu. Tāpat šovasar Latvijā piedzīvota līdz šim neredzēta Spānijas kailgliemežu izplatība.