Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pēdējās nedēļās uzsvēris nepieciešamību palielināt valsts aizsardzības budžetu un norādījis uz Krievijas militārajām aktivitātēm pierobežā.
Par to, ka Baltijas valstu tuvumā tiek palielināti bruņotie spēki, bruņojums un notiek intensīvas militārās mācības, nav klusējusi arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā ir dislocējusi taktiskos kodolieročus. Uz pastiprinātu Krievijas militāro aktivitāti norādīja arī Dānijas aizsardzības ministrs Niks Hekerups, bet vēl pirms tam eļļu ugunī pielēja atvaļinātas Zviedrijas armijas militārpersonas pētījums par to, ka Zviedrija nespēšot aizstāvēt Latviju pret iespējamu Krievijas agresiju.
Gan rezerves brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš, gan politologs, ārpolitikas eksperts Krievijas jautājumos Kārlis Daukšts ir vienisprātis, ka A. Pabrika izteikumi ir loģiski un pamatoti, tie vērsti sava resora aizstāvībai gan pirms valsts budžeta apspriešanas, gan reaģējot uz Krievijas amatpersonu izteikumiem un rīcību pierobežā. Tomēr ar Krievijas militārajiem draudiem Baltijas valstu iedzīvotājus biedēt nav vajadzības, jo tie nav reāli.
Ziņu aģentūrai BNS A. Pabriks izteicies, ka viņš rosina Latvijai bruņoties, jo «mūsu drošība ir pavājināta tikai tāpēc vien, ka mūsu finansējums aizsardzībai ir neadekvāts tiem izaicinājumiem, kas mums, iespējams, stāv priekšā». Ja Latvija tuvākajos gados turpināšot neieguldīt aizsardzības budžetā papildu miljonus, pat desmitus miljonu latu, tad mūsu valsts kļūs par vājāko mezglu Baltijā un tas vājināšot arī Latvijas iespējas veidot starptautisko sadarbību. K. Krēsliņš piekrīt, ka aizsardzības budžetam jābūt nevis 0,9, bet divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Viņš esot iesniedzis aizsardzības ministram priekšlikumus, kuros izvērtējis iespējas panākt budžeta palielinājumu aizsardzības nozarei.
K. Daukšts vērš uzmanību uz iekšpolitikas procesiem Latvijā un Krievijā, kas liek tām izvēlēties stratēģiju un taktiku valstiskā kontekstā. «Pabrika kungs aizstāv sava resora pozīciju, kas ir argumentēta un loģiska, bet biedēt nevajag! Krievijā notiek procesi, kas vieš lielas pārdomas un jautājumus, bet nevajag dramatizēt situāciju,» mierina politologs.
Šovasar parādījās informācija, ka Kaļiņingradas apgabalā izvietotas raķetes S400, kas mērķi spēj sasniegt 400 kilometru rādiusā. Vēl būdams Krievijas prezidents, Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, varētu izvietot raķetes Iskander, ja ASV neņems vērā Maskavas prasības NATO rakstveida formā apstiprināt, ka Eiropā plānotā pretraķešu aizsardzības sistēma netiks vērsta pret Krieviju. Krievija paturēšot tiesības atteikties no tālākas atbruņošanās gadījumā, ja situācija ar Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu attīstītos Krievijai nelabvēlīgi.
«Konvencionālo karu neviens pret NATO dalībvalstīm uzsākt nevar,» uzsver K. Krēsliņš. «Jā, Krievija plāno turpmākajos 10 gados aizsardzībai veltīt 350 miljardus latu, bet Amerika nākamgad vien – 300 miljardus latu. Tāpēc uzbrukums no ārpuses nav iespējams.»
Viņš aicina kritiski izvērtēt mērķus, kuru dēļ varētu parādīties paziņojumi. Iespējams, tos veicina militārā resora lobiji, kas ieinteresēti militārās rūpniecības attīstībā. Latvija nav atkarīga no Zviedrijas militārās palīdzības, jo esam NATO dalībvalsts. Kaļiņingradā jau bija plānota pretgaisa aizsardzības sistēma, tāpēc Krievijas rosība nav negaidīta.
«Krievijā, stāstot par draudiem no ārpuses, tiek aizņemta informatīvā telpa, lai saliedētu sabiedrību. Ja ir apdraudējums, tad par to neraksta plašsaziņas līdzekļos,» ir pārliecināts K. Krēsliņš. Viņš mudina aizdomāties, ka Krievijas elitei vairāk nekā 500 miljardu dolāru atrodas bankās Rietumos, tur mācās viņu bērni, viņiem tur ir īpašumi. Cilvēki nebūšot ieinteresēti pieļaut bīstamu konfrontāciju.