Pēc mēneša uz dzēriena pudeles rakstīt kvass drīkstēs tikai tad, ja tajā ir raudzēts produkts, nevis maisījums ar kvasa garšu. Lielākais vairākums patērētāju joprojām nezina atšķirību starp abiem produktiem un pērk to, kuram ir lētāka cena vai smukāka etiķete.
Pirms gada valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Kvalitātes un klasifikācijas prasības kvasam un kvasa (iesala) dzērienam, paredzot pārejas posmu jauno prasību ieviešanai. 1. oktobrī šis pārejas posms beigsies un kvasa dzērienu vairs nevarēs marķēt kā kvasu.
«Ja šāda likuma nebūtu, tad joprojām notiktu patērētāju maldināšana. Tagad, pēc pārejas posma, kas beigsies 1. oktobrī, daudziem ražotājiem būs jānomaina etiķetes, jo kvasa dzērienu nevarēs vairs tirgot kā kvasu. To valstu pieredze, kas arī ir ieviesušas līdzīgu likumu, pierāda, ka dzērieni, kas izgatavoti no mākslīgajām izejvielām un nav fermentēti, tiek pirkti daudz mazāk. Šāds likums liks visiem tirgus dalībniekiem spēlēt pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, tas, protams, saasinās konkurenci, bet nesīs lielu ieguvumu patērētājam,» uzsvēra SIA Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs.
Augustā portālā www.draugiem.lv veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 65 523 respondenti, atklājās, ka 27% nav informēti par kvasa un kvasa dzēriena atšķirību. Aptuveni 24% aptaujāto norādīja, ka izvēlas kvasu, 2% – kvasa dzērienu.