Atbildība par homoseksualitāti popularizējošā satura iekļaušanu sociālo zinību mācību grāmatā 9. klasei, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidrojuma, gulstas uz grāmatas recenzentēm Ingūnu Irbīti un Santu Kazaku. Viena no recenzentēm atrodas faktiskā interešu konfliktā, jo recenzējusi sava priekšnieka gara darbu.
IZM komunikāciju departamentam Neatkarīgā nosūtīja jautājumus, kurš konkrēti ministrijā pieņēmis lēmumu par homoseksualitāti popularizējošās sadaļas iekļaušanu sabiedrības mācību grāmatā 9. klasei. Jautājumus IZM ierēdņi pāradresēja IZM pakļautības iestādei Valsts izglītības satura centram. Tās sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bērziņa Neatkarīgajai skaidroja, ka mācību grāmatu saturs tiekot veidots atbilstoši 2006. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1027 Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem. Citā starpā viņa norādīja: «Nav pamata apgalvot, ka minētajā mācību grāmatā homoseksualitāte tiek popularizēta, jo mācību grāmatā iekļautais psiholoģes J. Cihanovičas intervijas fragments ir pievienots kā pielikums jeb materiāls diskusijai. Turklāt līdzīgs saturs par homoseksualitātes jautājumiem jau bija iekļauts apgāda Zvaigzne ABC 2006. gada izdotajā Guntara Catlaka mācību grāmatā Civilzinības 9. klasei, pret kuru līdz šim nav bijis nekādu iebildumu.»
No B. Bērziņas atbildes izrietēja, ka galavārds par mācību grāmatas saturu pieder tās recenzentiem: «Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 6. marta noteikumu Nr. 97 Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi 7. punktu izdevniecības vai citas izdevējorganizācijas izstrādāto un iesniegto mācību līdzekļu – mācību literatūras – atbilstību valsts vispārējās izglītības standartiem apstiprina Valsts izglītības satura centrs, pamatojoties uz divu recenzentu (zinātniskā recenzenta un praktizējoša skolotāja) sniegtajiem atzinumiem. Recenzenti atzinuma sagatavošanā izmanto Valsts izglītības satura centra izstrādātās Komplektizdevuma novērtēšanas kontrollapas kritērijus. Mācību grāmatas recenzentu vārdi un uzvārdi ir publicēti grāmatas Sociālās zinības 9. klasei (Zvaigzne ABC) beigās: Ingūna Irbīte un Santa Kazaka,» skaidroja B. Bērziņa.
Savukārt kultūras ministre, bijusī Sorosa fonda–Latvija (SFL) valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte šīs mācību grāmatas skandāla sakarā ziņu aģentūrai BNS pavēstīja, ka «izglītības saturs ir jānosaka izglītības ekspertiem un valsts pienākums būtu sargāt šo ekspertu izvēles neatkarību».
Mēģinot tikt skaidrībā par mācību grāmatas recenzentu jeb ekspertu neatkarību un profesionalitāti, Neatkarīgā izpētīja publiskos informācijas resursus. Atklājās, ka I. Irbīte ir ne tikai pedagoģe, bet arī SFL dibinātā Izglītības attīstības centra amatpersona un līdzdibinātāja. Šā centra valdes priekšsēdētājs savukārt ilgstoši ir bijis viens no I. Irbītes recenzētās mācību grāmatas autoriem – SFL ilggadējs valdes loceklis un programmas Pārmaiņas izglītībā direktors, šobrīd SFL valdes priekšsēdētājs G. Catlaks. Tas nozīmē, ka I. Irbīte recenzējusi savas biedrības priekšnieka sarakstīto grāmatu. Tādējādi rodas jautājums par to, cik neatkarīga viņa varēja būt savās recenzijās. Tāpat Neatkarīgā atklāja, ka I. Irbīte 2001. gadā no SFL saņēmusi stipendiju – 2142 ASV dolārus. Diemžēl informācija par to, kādas stipendijas eksperte saņēmusi no Izglītības attīstības centra, nav publiski pieejama.
Savukārt internetā pieejamā informācija par otru grāmatas recenzenti S. Kazaku liecina, ka viņa ir bijusi Āgenskalna Valsts ģimnāzijas mājturības un tekstiltehnoloģiju skolotāja, beigusi Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultāti.
Teorētiski datiem par recenzentiem būtu jābūt pieejamiem Valsts izglītības satura centrā. Tādēļ Neatkarīgā vaicāja B. Bērziņai, vai viņas pārstāvētās iestādes rīcībā nav datu par S. Kazakas partejisko piederību un saistību ar ārvalstu finansētām organizācijām. B. Bērziņa paskaidroja, ka S. Kazaka esot skolotāja, taču pārējā informācija par recenzenti bez viņas piekrišanas neesot izpaužama.