Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzņēmies iniciatīvu, lai uz laiku iesaldētu jaunu atļauju izsniegšanu elektrības ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem obligātā iepirkuma ietvaros, vienlaikus saglabājot privilēģijas atsevišķiem, tajā skaitā Vienotībai pietuvinātiem, uzņēmējiem, kas jau ir šādas atļaujas saņēmuši.
Aptur kvotu dalīšanu
Ministru kabinets maijā sākumā atbalstīja A. Kampara iniciatīvu – līdz 2013. gadam pilnībā pārtraukt piešķirt tiesības pārdot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem obligātā iepirkuma ietvaros. Ekonomikas ministrs uzskata, ka pašreiz spēkā esošais valsts atbalsts komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem, ir pārāk dāsns, kā rezultātā obligātā iepirkuma komponentes īpatsvars elektrības gala tarifā ir lielāks nekā sabiedrības spēja apmaksāt zaļās enerģijas ražošanu. Par pārāk dāsniem Ekonomikas ministrija (EM) gan neuzskata savulaik atsevišķiem uzņēmējiem piešķirtās privilēģijas.
"Jaunie grozījumi neatceļ dažiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem iepriekš piešķirtās priekšrocības, uztur un, iespējams, pastiprina nevienlīdzīgos noteikumus un apstākļus, kādos pašreiz darbojas atjaunojamās enerģijas ražotāji," Neatkarīgajai uzsvēra zvērināts advokāts Juris Narkevičs.
Trīs noteikumi, trīs dažādas prasības
Atjaunojamo energoresursu ražošanu un tās obligāto iepirkumu Latvijā regulē trīs dažādi Ministru kabineta (MK) noteikumi – 2007. gada 24. jūlija noteikumi nr. 503, 2009. gada 24. februāra noteikumi nr. 198 un 2010. gada 16. marta noteikumi nr. 262 –, saskaņā ar kuriem savulaik ir izsniegtas atļaujas zaļās enerģijas ražošanai. Lai gan pēc būtības šie noteikumi ir visai līdzīgi, īstenībā tajos ietvertas atšķirīgas prasības zaļās enerģijas ražotājiem. Piemēram, vieniem ir jāmaksā tā sauktais balansējošais maksājums pēc noteikta tarifa, kas, pēc J. Narkeviča teiktā, ir pat 1,2 reizes augstāks par obligātā iepirkuma cenu, savukārt 2007. gada noteikumi šādu pienākumu neparedz, pieļaujot par šo jautājumu vienoties līgumā.
Arī A. Kampars Neatkarīgajai atzina, ka prasības šajos MK noteikumos ir atšķirīgas un tiešām daži ražotāji ir labvēlīgākā situācijā nekā citi. Viņš uzsvēra, ka atšķirības tiks novērstas ar atjaunojamās elektroenerģijas likumu, kas šobrīd ir nodots Saeimas deputātu vērtēšanai. "Likums ir Saeimā, bet, zinot, ka parlamentā šādi likumi mēdz gulēt ilgi, mēģinājām stimulēt deputātus ātrāk pieņemt lēmumu. Vecā kvotu sistēma, manuprāt, bija nepareizi uzbūvēta, jo saskaņā ar to politiķiem bija jālemj, kam dot un kam nedot. Tas pēc definīcijas ir nepareizi. Turklāt – piemaksu apjoms ir nesamērīgi liels, un mēs vairs nevēlamies, ka tiek izdotas licences ar tik augstām piemaksām, ko pēc gada, diviem vai trim iedzīvotāji un uzņēmēji sajustu kā elektrības tarifa kāpumu. Atjaunojamās elektroenerģijas likumprojekts ilgtemiņā nosaka saprotamu, no politiķiem neatkarīgas sistēmas izveidi šā biznesa attīstībai. Tāpēc, kamēr nav pieņemta jaunā sistēma, nolēmām apturēt veco," teica A. Kampars.
EM Enerģētikas departamenta speciālists Kristaps Stepanovs gan Neatkarīgajai iebilda, ka neesot atšķirības balansējošā maksājumā atkarībā no tā, saskaņā ar kuriem noteikumiem uzņēmums saņēmis licenci zaļās elektrības ražošanai. Lai gan noteikumi tiešām ir atšķirīgi, šis maksājums tiks aprēķināts visiem vienādi pēc spēkā esošajiem noteikumiem. Vienīgais izņēmums, ja uzņēmējs ir paspējis noslēgt līgumu ar Latvenergo, pirms stājušies spēkā jaunākie noteikumi. Taču viņš šaubījās, vai kāds to ir paspējis izdarīt.
Gaišredzība vai tālredzība?
Atļaujas pēc izdevīgākajiem noteikumiem 2007. gadā izdevās saņemt vien diviem uzņēmējiem, pateicoties īpašai tālredzībai vai gaišredzībai. Viens no tiem ir Jaunajam laikam pietuvinātajiem uzņēmējiem Olafam Berķim un Igoram Skokam piederošā firma TCK, kura līdz tam pat attāli nebija uzskatāma par reālu zaļās enerģijas ražotāju. Neatkarīgā jau rakstīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka kvotas dalīs konkursa kārtībā, tomēr jau A. Kampara priekšteča Kaspara Gerharda (TB/LNNK) laikā tika pasludināts, ka noteikumi mainīsies un ka konkurss tiek atcelts. Vadoties pēc tā, lielākā daļa firmu atsauca piedāvājumu, tomēr divi uzņēmumi (tajā skaitā TCK) pamanījās savus piedāvājumus ministrijā iesniegt, neraugoties uz šādu darbību šķietamo veltīgumu. Un viņiem neticami palaimējās – lai gan jaunie noteikumi tiešām tika pieņemti, tajos, tieši pēc A. Kampara iniciatīvas, vēlāk speciāli tika iestrādāts punkts, ka uzņēmumu agrāk iesniegtie pieteikumi tiks vērtēti nu jau spēku zaudējošo noteikumu ietvaros. Turklāt arī pēc jaunajiem noteikumiem šīm firmām radās priekšrocības, jo iesniegumi tika vērtēti rindas kārtībā, un arī šajā ziņā TCK bija soli priekšā pārējiem. Tā nu šī firma ieguva lauvas tiesu – aptuveni 85 procentus no vēja enerģijas kvotām, kuras nemainīsies līdz pat 2028. gadam.
Turklāt TCK projekts joprojām nav sākts. K. Stepanovs skaidroja, ka par kvotas piešķiršanu ir sākta tiesvedība ar citiem pretendentiem, kuri apstrīdējuši šo lēmumu. "Kamēr notiek šis process, uzņēmums nevar neko sākt darīt," bilda K. Stepanovs.
Taču, iespējams, iemesls tik ilgai vilcināšanai ar projekta sākšanu ir cits. Neatkarīgā rakstīja, ka zaļās enerģijas ražošanai piešķirtās kvotas pārdot nevar, toties firmu gan – ar visām tai piederošajām kvotām. Tādējādi nav izslēgts, ka TCK ar laiku mainīs īpašniekus, nonākot kāda lielāka, iespējams, ārvalstu, uzņēmuma pārziņā, kurš tiešām šo ražošanu veiks. Arī J. Narkevičs atzina, ka šāds scenārijs ir iespējams.