"Mums nebija nekādu cerību sasniegt krastu kopā," izdzīvojušais ūdens motociklists atklāti par notikušo traģēdiju pie Roņu salas

Šā gada 30. jūlija vakarā Ādažu novadā, Carnikavas pagastā, Garciemā, jūrā kāds garāmgājējs atrada mirušu vīrieti. Bojāgājušais tika atpazīts kā bezvēsts prombūtnē bijušais Sergejs Tvauri.

Viņš bija viens no 16 cilvēku lielas grupas, kuri 13. jūlija rītā pulcējās Rojā, lai ar ūdensmotocikliem mērotu ceļu līdz Roņu salai, braucot pa jūru 45 kilometrus. Laika apstākļi jūrā krasi pasliktinājās, un savlaicīgi krastā tika tikai 14 braucēji. Divi Latvijas pilsoņi Igaunijas teritoriālajos ūdeņos todien pazuda - sākās viņu meklēšana. Pēc nepilnas diennakts tapa zināms, ka viens no pazudušajiem - Jevgēņijs Kints - veiksmīgi sasniedza Roņu salu. Tagad viņš sniedzis atklātu interviju igauņu TV3 raidījumam “Laser”.

Viņš atklāj, ka viņa transports vētras dēļ saplīsis. Sergo nāca palīgā, signalizējot pārējiem, lai brauc tālāk. Jevgēnijs pārsēdās uz Sergo ūdens motociklu, savu ūdens transportlīdzekli turot pavadā, bet viļņu dēļ pavada pārtrūka. Un tā ieķērās Sergo ūdens motocikla dzinējā, kā rezultātā ūdens motocikls pārstāja darboties. Sergo telefons vēl bija darba kārtībā, tāpēc ar to notikusi saziņa ar grupas biedriem, kas bija jau krastā.

Abi sēdējuši uz ūdens motocikla, sazinājās ar pārējiem, dzēra ūdeni, ēda “Snickers” batoniņu. “Nebija nekādas panikas,” intervijā norāda Jevgēņijs.

Taču vētra pieņēmās spēkā, Sergo ūdens motocikls sāka grimt. Lai izvairītos no nosalšanas, abi nolēma peldēt uz salu pašu spēkiem. Viņi sāka peldēt ap diviem dienā. Viņi domāja, ka ieradīsies uz salas līdz tumsas iestāšanās brīdim. Viņi peldēja un sarunājās. Redzēja glābšanas laivu un helikopteru, taču diemžēl glābēji viņus neredzēja.

Jūra bija ļoti tumša, viļņi augsti, viņus bija grūti saskatīt. Lija arī lietus.

Jevgēņijs atklāj, ka abi peldēja kopā, bet viņš peldēja ātrāk. “Bija jau satumsis, un mēs sapratām, ka mums ātrāk jānokļūst krastā. Mēs sapratām, ka viņi nezina, kur mūs meklēt. Viņi meklēja nepareizajā vietā. Man nācās peldēt ātrāk, lai pateiktu, kurā punktā meklēt un glābt Sergo. Mums nebija nekādu cerību sasniegt krastu kopā. Plāns bija tāds, ka es tur nokļūšu pirmais un pateikšu, kurp doties, lai atrastu viņu. Bet mēs nepareizi noteicām laiku. Mēs domājām, ka es tur nokļūšu 2-3 stundu laikā, bet patiesībā es peldēju vēl astoņas stundas. Krastu es sasniedzu tikai 5.40 no rīta. Kad no rīta nokļuvu uz salas, es nevarēju paiet. Es sabruku un pusstundu vienkārši nekustīgi gulēju."

Šobrīd Jevgēņijs fiziski ir atkopies un jūtas mazāk vai vairāk, bet labi. Tomēr emocionāli tā nav. "Es ļoti centos, es peldēju par mums diviem, lai ātrāk nonāktu krastā. Mēs domājām, ka izdzīvosim abi," stāsta Jevgēņijs.