"Balticom" pēc kiberuzbrukuma atjaunojis interaktīvās televīzijas tiešraidi

© F64

Pēc piektdien notikušā kiberuzbrukuma kabeļoperators "Balticom" svētdien no rīta atjaunojis interaktīvās televīzijas tiešraidi, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Anastasija Muižniece.

Viņa skaidroja, ka piektdienas vakara incidents skāra 1349 "Balticom" interaktīvās televīzijas abonentus, bet kopumā šo pakalpojumu izmanto vairāki tūkstoši uzņēmuma klientu, kuriem drošības risku novēršanas dēļ kopš piektdienas vakara pakalpojums nebija pieejams.

Muižniece sacīja, ka patlaban vēl nav atjaunota interaktīvās televīzijas arhīva darbība, jo uzņēmums turpina strādāt pie tā funkciju atjaunošanas. Cik ilgu laiku tas prasīs, Muižniece nevarēja pateikt, vien minēja, ka tas varētu notikt tuvākajās dienās.

"Balticom" pārstāve pieļāva iespēju, ka arhīvs pēc darbības atjaunošanas varētu sākt ierakstīties no jauna, bet vecāki ieraksti drošības apsvērumu dēļ varētu nebūt pieejami.

Jau ziņots, ka piektdien veikts kiberuzbrukums kabeļoperatora "Balticom" sadarbības partneriem, kā rezultātā fiksēta neatbilstoša satura pārraide interaktīvās televīzijas pakalpojuma lietotājiem, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Incidents fiksēts piektdien plkst.20.52. Lai nodrošinātu lietotāju drošību, plkst.20.58 interaktīvās televīzijas tiešraide tika īslaicīgi atslēgta.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, kiberuzbrukums varētu būt ietekmējis ne vairāk kā 2% klientu. Kabeļtelevīzijas un ciparu televīzijas lietotāji no šī incidenta nav cietuši, apliecina uzņēmuma pārstāve Anastasija Muižniece.

Viņa norādīja, ka patlaban vēl neesot iespējams noteikt, kas varētu būt bijis iesaistīts kiberuzbrukumā. Skaidrojot plašāk neatbilstā satura pāaraidi, Muižniece teica, ka to iesākumā pavadījusi Krievijas ziņu raidījuma pārraide, pēc tam ēterā parādījies maskēts personāžs, kas stāstījis ārkārtīgi negatīvus stāstus par Krievijas armiju. Translētajā saturā iekļauti nepatīkami kadri.

"Video bija ar pretkara ievirzi, tomēr tas ir tikai mūsu subjektīvs viedoklis," sacīja "Balticom" pārstāve, uzsverot, ka neatkarīgi no satura šādas darbības ir noziegums, un uzņēmums turpina strādāt, lai noskaidrotu visus notikušā apstākļus.

"Svarīgi atzīmēt, ka kiberuzbrukums bija vērsts nevis pret "Balticom", bet gan pret partneriem, kuri nodrošina interaktīvās televīzijas pakalpojumus," norādīja Muižniece.

Viņa arī skaidro, ka "Balticom" stingri ievēro drošības un datu aizsardzības standartus un darīs visu iespējamo, lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš tviterī uzsver, ka "Balticom" ir piedzīvojis līdzīgu uzbrukumu kā 9.maijā, un daļa operatora interaktīvās televīzijas kompromitēta no plkst.21.52 līdz 21.57. Viņš norāda, ka cieta aptuveni 2000 operatora klienti un šobrīd notiek incidenta apstākļu noskaidrošana.

LETA jau ziņoja, ka šogad maijā kiberuzbrukuma dēļ komunikāciju operatora "Balticom" translētajos televīzijas kanālos uz laiku nonāca Kremļa propagandas saturs.

Kiberuzbrukuma laikā visu "Balticom" retranslēto televīzijas programmu vietā ēterā bija redzams Krievijas propagandas saturs - Kremļa 9.maija parāde.

Šis tobrīd īsā laikā bija otrais gadījums, kad kiberuzbrukuma rezultātā pie Latvijas skatītājiem nonāca Krievijas propagandas saturs. 17.aprīlī platformā "Tet" ukraiņu kanāla "Freedom" tiešraides laikā 20 minūšu garumā tika atskaņotas Krievijas mākslinieku dziesmas un propagandas klipi. Uzņēmumā "Tet" skaidroja, ka šāds televīzijas kanāla "Freedom" signāls ticis saņems no satelīta.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais