Latvijas Motoklubu asociācijas vadītājs komentē Satiksmes ministrijas ierosināto ātruma ierobežojošo un sodošo klauzulu.
Atgādinām, par ko ir runa: "Jau no nākamā gada vidus autovadītājus varētu sodīt arī tad, ja braukšanas ātrums pārsniegs līdz 10 kilometriem stundā (km/h), šāds priekšlikums ietverts Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums"." Vai tas ir adekvāts satiksmes drošību raisošs priekšlikums? Kā atzīst SM, plāns ir izstrādāts, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību Latvijā, samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu un to radītās sekas.
Plāna mērķi ir līdz 2030.gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu. 2020.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 139 personas, bet SM plāns paredz 10 gadu laikā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 92 personām 2027.gadā, bet tālāk līdz 70 personām 2030.gadā.
"Šeit gribam pakavēties nedaudz vairāk. Šobrīd esošā likumdošana, satiksmes drošības regulējošie normatīvie akti, kā arī kampaņas darbojas efektīvi. To, ko noklusē ierēdņi, ir statistika par bojāgājušo skaitu, to samazinājumu noteiktā laika periodā. Piemēram 2015.gada 20.augustam bojāgājušo skaits bija 99; 2016. - 92; 2017. - 75; 2018. -74; 2019.-85; 2020. -76; 2021.-81; 2022. - 71; 2023. - 88, bet 2024. - 63. Ko tas nozīmē? Šobrīd darbojošie normatīvie akti, ceļu satiksmes satiksmes noteikumi, prevencija ir pietiekoši efektīga. Neskatoties uz skaļiem nelaimes gadījumiem šajā gadā, bojā gājušo skaits ir ievērojami samazinājies. Satiksmes negadījumi ar letālu iznākumu nenotiek pārkāpuma robežās līdz 10 km stundā, izņemot zonās pilsētvidē ar ierobežojumu līdz 30 km/h. Norvēģijā tolerance uz lielceļiem ir šo pašu 9 km/h, bet pilsētvidē strikti tiek pieprasīti 50 km/h. Tam var piekrist.
Šodien, pārsniedzot atļauto kustības ātrumu līdz 10km/h, sods jau ir paredzēts - brīdinājums un visiem kuru transporta masa ir virs 7,5t, - naudassods. Faktiski ierosinājums ir par brīdinājuma atcelšanu - kā liecina citu valstu pieredze, viena no efektīvākā soda likvidāciju. Pareizi piemērojot esošo likumdošanu efekts ir ļoti labs un pozitīvs. Īpaši kombinācijā ar, tā saucamo, soda laiku - pārrunas ar vadītāju par transportlīdzekļa vadīšanas pamatprincipiem un pastāvēšana ceļa malā (10-15 min.) - audzinošais efekts ir kā uz delnas. Attiecīgi naudassods tiek piemērots tikai recidīva gadījumā," skaidro Freimanis.
MCA ieskatā sods no pirmā kilometra uz lielceļiem ir nevis drošības līdzeklis satiksmē, bet totāla soda konstrukcija - no visiem pilsoņiem, kuri pārvietojas ar transporta līdzekļiem, tiks sodīti finansiāli. Neskatoties blakus apstākļiem - odometra kalibrējuma kļūdu, riepu izmēru.
"Rezultātā, tiks radīts papildus stress, elementāra plūsmas bloķēšana, (kur jābrauc uz 90, samazina ātrumu uz 80-75 km/h, radot vēlmi veikt nepārdomātus apdzīšanas manevrus), neadekvāta rīcība pēc drošības jeb radaru zonas beigām. Atgādināšu par definīciju, kura ietverta Ceļu satiksmes likuma 36.pantā: "Ceļu satiksmes organizācijas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, ritmisku un ātru ceļu satiksmes norisi, kā arī maksimāli garantēt tās drošību". Ar šādu, cēlu mērķu vārdā maskēta totalitāra soda sistēmas ieviešanu netiks panākts mērķis. Tieši pretēji, pieaugs stress, neizpratne un saraustīta satiksme atstās iespaidu arī uz drošību.
Ir vērts pieminēt apstākli, ka faktiski jaunais sods darbotos tikai radaru zonās un vidējā ātruma kontroles zonās, kur negadījumi praktiski nenotiek. Kā tas sasaucas ar nesen pieņemto lēmumu par kravas automobiļu atļautā kustības ātruma palielināšanu no 80km/h uz 90km/h? 101. panta jaunā redakcija: "Apdzīvotās vietās visu transporta līdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās -20 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām visu transporta līdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 km/h" Lielos un bīstamos palaida ātrāk un vieglos bremzēs vēl vairāk?
Par ko nerunā SM ierēdņi? Par ātruma pieaugumu un avāriju skaitu pēc vidējā ātruma mērījuma posmiem. Efektīvi transporta pārvadājumi ir viena no saimnieciski nepieciešamajām valstiski svarīgajām funkcijām. Šodienas likumdošana pietiekoši efektīvi regulē esošo satiksmes plūsmu, tās drošību. Iztrūkst citi faktori - policijas klātesamība (atalgojums, kadru trūkums), infrastruktūras sakārtošana atbilstoši Eiropas standartiem (apsteigšanas joslu izbūve uz lielceļiem)," teic Freimanis.
Latvijas Motoklubu asociācija ir par drošu un dinamisku valsts attīstību visās tās izpausmēs, garantējot jebkura valsts iedzīvotāja pilnvērtīgu dalību tās attīstībā. "Mēs esam par veselīgu dinamiku, pret totalitāru sodu ieviešanu kā tas ir Ķīnas Tautas Republikā, par jebkuras personas tiesībām pārvietoties pēc saprātīgiem noteikumiem, nepārvēršot likumdošanu par nodokļu maksātāju izveidotu finansiālu aku, kur pasmelties nekompetentas valsts pārvaldes darbiniekiem. Rezumējot - šodienas likumdošana regulē visu nepieciešamo satiksmes drošībai. Akcents jāliek uz policijas personāla atalgojumu, klātbūtni, preventīvi izglītojošiem pasākumiem (kā CSDD Apvedceļa kampaņa Līgo laikā), apmācību un infrastruktūras izveidi atbilstoši XXI gs. prasībām," uzskata Freimanis.