Lato Lapsa atzīts par vainīgu kriminālapsūdzībās; Augstākā tiesa atsaka kasācijas tiesvedību

Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa jau ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi advokātu argumentus.

Rīgas pilsētas tiesa Lapsam sākotnēji piesprieda 7500 eiro naudas sods, bet otrai šajā lietā apsūdzētajai - Kristīnei Bormanei (Jančevskai), kas bijusi līdzautore dažādām Lapsas publikācijām un grāmatām, tika piespriests 3500 eiro naudas sods.

Viņi abi pirmās instances spriedumu pārsūdzēja, un apelācijas instance Lapsam noteica sabiedriskos darbus uz 300 stundām un Bormanei - 3100 eiro naudas sodu. Arī apgabaltiesas spriedums tika pārsūdzēts, bet AT atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.

Apelācijas instances tiesa ir atzinusi, ka vajāšana izpaudusies advokāta izsekošanā un nevēlamā saziņā ar cietušajiem. Apsūdzētie mēneša laikā nosūtījuši cietušajiem un advokāta kolēģiem vairāk nekā desmit elektroniskā pasta vēstules. Lapsa izsekojis advokātu, fiksējot un publicējot masu saziņas līdzeklī, kā arī sociālajā tīklā viņa ģimenes dzīvesvietu, darba vietu, izmantoto transportlīdzekli un tā stāvvietu identificējošu informāciju.

Lapsa aicināja citas personas izsekot un fotografēt advokātu, par to apsolot atlīdzību. Tāpat par vajāšanu ir atzīta arī transportlīdzekļa, uz kura uzlīmēts advokāta fotoattēls, ilgstoša novietošana pie viņa dzīvesvietas, darba vietas un citur. Izvērtējot minētos faktus un izplatīto ziņu saturu, konstatēts, ka cietušajiem bija objektīvs pamats baidīties par savu un tuvinieku drošību. Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem pamatots, ka apsūdzētā apzināti veicinājusi cietušo vajāšanu.

Noskaidrojot, vai apsūdzētais pauda īstenībai neatbilstošas ziņas, kas apkauno advokātu, apelācijas instances tiesa ir ņēmusi vērā, ka vārdi "kolaborants" un "čekists" rada negatīvas asociācijas valodniecisko, kultūrvēsturisko un politisku iemeslu dēļ. Apsūdzētā apgalvojums par žurnālistiskā pētījuma veikšanu atzīts par formālu. Norādīts, ka par Lapsas nolūku celt advokātam neslavu liecina ziņu pasniegšanas veids un to saturs, paužot personisko nepatiku pret viņu intervijā masu saziņas līdzeklī, organizējot transportlīdzekļa, uz kura bija uzraksts "Kolaborants" un tam blakus uzlīmēts cietušā fotoattēla fragments, izvietošanu netālu no viņa dzīvesvietas un darba vietas.

AT atzina, ka kasācijas sūdzībā ietvertie argumenti ir vērsti uz apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likumā ietvertajām prasībām.

Vonsovičs un viņa dzīvesbiedre, žurnāliste Baiba Strautmane tiesā bija pieteikuši morālā kaitējuma kompensāciju 1790 eiro apmērā katrs. Apelācijas instances tiesa to arī apmierināja. Vonsovičs norādīja, ka Lapsas nodarījumi - neslavas celšana, vajāšana un izsekošana - ir kaitējuši ne tikai viņam un sievai, bet arī abu bērniem.

Tiesu debatēs prokurors Lapsam bija lūdzis piespriest 12 000 eiro sodu un sabiedrisko darbu uz 120 stundām.

Lapsa ir 2019.gada novembrī izdotas, Vonsovičam veltītas grāmatas "Kolaborants" autors. Lapsa apsūdzēts par to, ka ar grāmatu saistītās publikācijās cēlis Vonsovičam neslavu, organizējis īpaši aplīmētas automašīnas novietošanu pie viņa mājas un darbavietas un veicis citas darbības, kas izpaudušās kā vajāšana.

Lapsa apsūdzību neatzina un iepriekš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka tā ir muļķīga un absurda. Lapsa apsūdzību uzskata par politisku, ekonomisku vai kriminālu pasūtījumu.