Lai arī kopumā patlaban tiek ļoti daudz diskutēts par civilās aizsardzības jomu militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī tiek organizēti semināri par šo jautājumu, sabiedrības interese un pieprasījums pēc šāda veida lekcijām ir stabili augsts, pauž drošības un noturības eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes vieslektors Vitālijs Rakstiņš. Viņš skaidro, ka sabiedrības informētība par darbību dažādos scenārijos ir ļoti svarīga, lai saglabātu mieru potenciālās krīzes situācijās.
RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē (IEVF) notika vieslekcija "Civilā aizsardzība militārā apdraudējuma gadījumā". Lekcijā zināšanās ar interesentiem dalījās drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš.
"Šobrīd aktuāls temats gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs ir darbības nepārtrauktība - tā ir salīdzinoši jauna vīzija, kur civilajā aizsardzībā fokuss ir uz kritisko funkciju (informācija, valsts pārvaldes funkcijas, arī universitāšu utt.) darbības nepārtrauktību," pauda lektors V. Rakstiņš. Viņš skaidroja, ka faktiski tā ir pāreja no fizisku objektu aizsardzības modeļa uz to, ka "spējam organizēt dažādas pārvaldes funkcijas no citas fiziskas vietas, ar citu personālu utt.".
"Ja mēs esam gatavi sliktākajam scenārijam, krīzi būs daudz vienkāršāk pārdzīvot, ja tiks izveidota sistēma, kā noorganizēt dažādu funkciju darbību arī šādos apstākļos," pauda drošības un noturības eksperts.
Vērtējot civilās aizsardzības jomu no sistēmas viedokļa, Latvijā šī joma ir sakārtota, un galvenais izaicinājums ir, kā to ieviest reālajā darbībā. "Lai veiksmīgi šos civilās aizsardzības principus ieviestu dzīvē, cilvēki, sabiedrības locekļi ir jāinformē par potenciālo rīcību militāra apdraudējuma gadījumā, tajā pašā laikā neatklājot valsts noslēpuma nianses," pauž V. Rakstiņš, akcentējot, ka ļoti svarīgi ir laikus izstāstīt iedzīvotājiem, ko no viņiem krīzes gadījumā gaida valsts un kas ir tas, ko viņi var darīt, lai uzlabotu valsts drošību.
Patlaban cilvēku interese ir augsta un arī reģionu pilsētās iedzīvotāji diezgan reāli skatās uz pastāvošajiem draudiem, norāda drošības un noturības eksperts. Viņš akcentē, ka ir svarīgi būt informētiem, maksimāli sagatavotiem, taču tas noteikti nenozīmē, ka ir jāsēj panika vai trauksme.
"Informācijas pieejamība par civilo aizsardzību ir svarīga, jo īpaši tādēļ, ka interese par to ir augsta. Ja informācijas, ko darīt militāra apdraudējuma gadījumā, cilvēkiem nav vai tā netiek dota, tad informatīvo laukumu aizpilda kas cits - teorijas, sazvērestības, pieņēmumi utt. To pašu sabiedrības informēšanas ziņā dara arī Lietuva, Skandināvijas valstis utt., un šī informētība ir daļa no valsts aizsardzības," skaidroja RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes vieslektors.
"Lai cik tas nebūtu banāli, pirmais ieteikums, ko darīt krīzes situācijā, ir censties saglabāt mieru, rīkoties adekvāti. Tieši tāpēc ir svarīgi iziet dažādas mācības un izspēlēt dažādus scenārijus," skaidro V. Rakstiņš.
Viņš skaidroja, ka katra sabiedrības locekļa iesaiste var atšķirties, piemēram, ja cilvēks ir "kritiskais personāls" (darbojas valsts dienestā, policijā utt.), tad uzdevums ir turpināt strādāt, kamēr netiks sagaidīts cits rīkojums. Vēl ir daļa cilvēku, kas, piemēram, ir gatavi pievienoties bruņotajiem spēkiem. "Tomēr vairumam cilvēku šādā situācijā būtu jāvadās no tā, kādas norādes sniegs valsts ziņās, TV, radio. Ja pastāv iespēja, ir jāturpina strādāt, jāturpina ekonomiskā darbība, lai valsts netiek paralizēta, neskatoties uz to, ka kaut kādās teritorijās notiek karadarbība," pauda eksperts, norādot arī uz Ukrainas piemēru, kur, neskatoties uz karadarbību citās teritorijās, elektrības un ūdens padeves pārrāvumiem, cilvēki turpina darbu.
"Tas arī ceļ kopējo morāli, mazina paniku - ir svarīgi ar kaut ko nodarboties. Ukrainā tie, kas nevarēja fiziski aizsargāt valsti, turpina rūpēties par valsti citādā veidā," pauda V. Rakstiņš.
"Pretinieks nevar panākt efektu, ka iedzīvotāji ir demoralizēti, nevar sēt paniku utt. Attiecīgi pretiniekam, radot elektrības un ūdens padeves pārrāvumus, neizdodas sasniegt savu mērķi - radīt haosu. Šī noturība no iedzīvotāju puses arī ir būtisks pienesums valsts drošībai līdztekus spējai palīdzēt līdzcilvēkiem u.tml. pasākumiem," pauda drošības eksperts.
Vaicāts, vai, turpinot darbības nepārtrauktību, cilvēku vēlme pamest valsti krīzes situācijā varētu kaitēt tās drošībai, eksperts skaidro, ka arī šeit ir jānošķir sabiedrības grupas. "Ir iedzīvotāju kategorijas, kas ir pakļautas mobilizācijai, un tad viņu pārvietošanās ārpus valsts var būt apgrūtināta. Šo cilvēku vidū var būt gan valsts institūcijās strādājošie, gan vīrieši spēka gados, gan, piemēram, ārsti un ārstes. Savukārt īslaicīga gados vecu cilvēku, invalīdu, sieviešu ar bērniem utt. evakuācija var atvieglot valsts aizsardzību," skaidro V. Rakstiņš.
Arī šajā jautājumā ir jāvadās pēc vadlīnijām, ko dod valsts, un norādes būs atkarīgas no konkrētā krīzes momenta un scenārija.
Pārvaldības un drošības institūts - līderība civilās aizsardzības un drošības jomā