Medikamenti Latvijā. Vai vēl ilgi augstākais PVN un zemākais kompensācijas līmenis Baltijā?

Noslēdzoties sabiedriskajai apspriešanai par Veselības ministrijas (VM) iecerēm zāļu cenu samazināšanai, arī citas iestādes un organizācijas paudušas iebildumus tiesību aktu portālā TAP.

Ekonomikas ministrija (EM) publicētajā atzinumā pauž, ka paredzētajiem normatīvo aktu grozījumiem būs ievērojama ietekme uz nozares uzņēmējiem, kā arī uz visu sabiedrību, tādēļ minēto izmaņu izstrāde notiks tiešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, ievērojot labās pārvaldības un sabiedrības līdzdalības principus, kā arī veicot pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu.

EM aicina VM papildināt informatīvo ziņojumu ar EM sagatavoto farmācijas tirgus analīzi, kas satur aktuālus datus no 2020.gada līdz 2022.gadam par nozares attīstības tendencēm, piemēram, farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozaru uzņēmumu skaits, apgrozījums, nodarbināto skaits, daļa tirdzniecības nozares apgrozījumā, rentabilitāte un darbaspēka produktivitāte.

Papildus EM rosina līdz 2024.gada 1.jūlijam VM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas ietvaros Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā izvērtēt iespēju pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi recepšu zālēm, nosakot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi.

Arī FM rosina informatīvo ziņojumu papildināt ar piedāvāto pasākumu sasaisti ar šī brīža situācijas analīzi. Lai gūtu pārliecību par piedāvāto pasākumu ietekmi uz iedzīvotāju zāļu pieejamības nodrošināšanu, atbilstību izvirzītajiem mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem, kā arī to, ka piedāvātie pasākumi neradīs papildu finansiālās saistības nākotnē, FM aicina ziņojumu papildināt ar detalizētu ietekmes analīzi un sasaisti ar šī brīža pastāvošo sistēmu un finansiālo nodrošinājumu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vērš uzmanību uz VM rosinājumu noteikt, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. LDDK norāda, ka zāļu ražotāja realizācijas cenas un vairumtirdzniecības cenas Igaunijā un Lietuvā ir atšķirīgas, tādēļ neesot skaidrs, kuras valsts - Igaunijas vai Lietuvas - cenas tiks ņemtas par atskaites mērauklu.

LDDK par atskaites punktu aicina ņemt vidējo cenu līmeni starp abām valstīm, bet arī šāds risinājums ietverot pieejamā zāļu klāsta samazināšanās risku, jo, ja vienā valstī tās kaut kādu iemeslu dēļ ir zemākas, bet otrā to tomēr nav izdevies nodrošināt, tad nevar paļauties, ka Latvijas vairumtirgotājiem izdosies panākt kaut ko pa vidu. Otrs aspekts, kas ierobežo vidējās cenas izmantošanu, esot iespējami atšķirīgi zāļu īpatsvari.

Konfederācija aicina arī ņemt vērā to, ka zāļu realizācijas cenas un vairumtirdzniecības cenas ietekmē ļoti daudzi faktori, tostarp tādi, kas ir ārpus nozares uzņēmumu ietekmes sfēras. Piemēram, viens no tādiem ir tas, ka Latvijā ir augstāki darba spēka nodokļi, kas ir papildu slogs Latvijā strādājošajiem nozares uzņēmumiem.

Vienlaikus LDDK norāda, ka Latvija, nosakot zālēm augstāko PVN likmi Baltijā, kā arī nosakot zemāko kompensācijas līmeni un šaurāko kompensējamo zāļu klāstu Baltijā, no savas puses neesot izdarījusi visu iespējamo zāļu pieejamības paaugstināšanai.

LDDK rosina noteikt, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena būtiski neatšķiras no šo zāļu ražotāja realizācijas cenas vai vairumtirdzniecības cenas Igaunijā un Lietuvā, kā arī noteikt zālēm 0% PVN likmi.

LDDK atbalsta VM ieceri, ka, izstrādājot jauno zāļu pieejamības nodrošināšanas modeli, svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā.

Iestādes ieskatā, farmaceitiskās aprūpes sniegšana ir būtiska ārstniecības procesa sastāvdaļa un VM ir jāvērtē iespēja tās sadaļu, kas nav tieši saistīta ar zāļu iegādi, finansēt no valsts budžeta, kā patstāvīgu veselības aprūpes sastāvdaļu. It īpaši svarīgi tas ir reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu.

Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzskata, ka zālēm jābūt piemērotai samazinātai PVN likmei 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā, lai padarītu medikamentus pieejamākus visām sabiedrības grupām.

LETA jau ziņoja, ka veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) viena no prioritātēm ir panākt medikamentu pieejamības uzlabošanos iedzīvotājiem, gan attīstot medikamentu kompensācijas sistēmu un sarakstu, iekļaujot tajā arī jaunas un efektīvas zāles, gan pārskatot zāļu cenu veidošanas principus līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Viens no kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas pamatfaktoriem ir medikamentu pieejamība.

Pēc VM sniegtās informācijas, notiek darbs pie konceptuālā ziņojuma, lai apzinātu būtiskākās problēmas par zāļu finansiālo pieejamību ietekmējošiem faktoriem un sniegtu risinājumus iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamībai.