Producents un pasākumu organizētājs Juris Millers caur savu pieredzi atklājis, ka, iespējams, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) amatpersonu neizdarības dēļ liela daļa pacientu zāles, kuras pēc likuma daļēji kompensē valsts, iegādājas par pilnu cenu.
Millers ierakstā Facebook pastāsta, ka saistībā ar viņa tēva ārstēšanos PSKUS un pēc tam iegādājoties nepieciešamās zāles, atklājis slimnīcas darbinieku neizdarību.
"Izrakstot pacientu, tika izrakstītas arī zāles, kuru vērtība ir tuva pacienta pensijai. Protams, zāles ir vajadzīgas un tās tika nopirktas. Tikai atgriežoties mājās es ievēroju, ka vairumam zāļu līdzās cenai čekā ir maģiskais burtiņš "K", kas nozīmē - kompensējamās.
Un te sākas stāsta sāls. Izrādās, ārste zāles izrakstīja uz "parastās", nevis "kompensējamās" veidlapas, lai gan pacientam bija tiesības saņemt kompensējamos medikamentus, ietaupot krietnu daļu no aptieku uzcenojuma.
Sāku pētīt šo jautājumu. PSKUS atbildēja strupi un formāli - konkrētajai ārstei nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), tādēļ viņai nav tiesību izrakstīt kompensējamos medikamentus. Šāda atbildes būtība vien mani šokēja (līdz šim ar šo tēmu nebiju saskāries), jo domāju, ka visi ārsti ir vienlīdzīgi. Izrādās - nē.
Tiesa gan, savā atbildē PSKUS noklusēja ļoti būtisku faktu, ko es uzzināju no Nacionālā veselības dienesta atbildes - saskaņā ar līgumu starp NVD un PSKUS, tieši PSKUS pienākums ir informēt NVD par ārstniecības personām (ārstiem), kuru pienākumos ietilpst recepšu izrakstīšana, lai viņi saņemtu tiesības izrakstīt kompensējamos medikmentus. Šajā gadījumā PSKUS vadība apzināti noklusēja savu amatpersonu (nevus ārstu) neizdarību, savlaicīgi neinformējot NVD.
Šorīt saņēmu Veselības ministrijas vēstuli, kurā ir norādīts, ka "(..) Veselības ministrija lūdz Nacionālo veselības dienestu aktualizēt šo jautājumu un vērst visu stacionāro ārstniecības iestāžu uzmanību, kas ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, lai pacientiem, kas tiek izrakstīti no stacionāra, tiktu izsniegta arī kompensējamo zāļu recepte, ja tāda attiecīgajā situācijā pienākas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un kompensācijas nosacījumiem.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam sadarbībā ar stacionārajām ārstniecības iestādēm aktualizēt līgumos par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu norādītās ārstniecības personas, kas ir tiesīgas veikt kompensējamo zāļu izrakstīšanu. (..)".
Ar to arī varētu šo stāstu beigt. Taču mans skats uz situāciju ir ļoti vienkāršs - PSKUS amatpersonu (nevis ārstu) nolaidības dēļ netika savlaicīgi informēts NVD un netika noslēgts nepieciešamais līgums, lai mans tēvs (un visticamāk, simtiem citu šīs slimnīcas pacientu) saņemtu "pareizās" receptes, kas viņiem dod tiesības iegādāties kompensējamos medikamentus.
Šī iemesla dēļ esmu iesniedzis PSKUS iesniegumu, ar lūgumu atmaksāt iegādāto zāļu starpību (starp zāļu iegādes cenu un kompensējamo medikamentu cenu), tādejādi kompensējot pacientam nodarīto materiālo zaudējumu, kas cēlies dēļ PSKUS amatpersonu (uzsveru - amatpersonu, nevis ārstu) nolaidības.
Runa nav par summu. Runa ir par principu un faktu, ka šī tēma ir aktuāla arī ministrijas skatījumā. Redzēsim, kā šis principiālais iesniegums mainīs sistēmu un uzlabos pacientu tiesības nākotnē," spriež Millers.
Juris Millers ir Latvijā pazīstams kultūras pasākumu producents. Nereti viņš izceļas ar asiem izteicieniem un pārdomām par sabiedrībā notiekošo un valdošajām problēmām. Piemēram, pirms kāda laika vēstījām, ka Juris Millers asi kritizējis studentus Latvijas augstskolā. Millers ironizēja par studentu zināšanām.
Jau vēstīts, ka Konkurences padome secinājusi, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs. Gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai. Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.
