Krievijas prezidents Vladimirs Putins 28. janvārī paziņoja, ka nav gatavs parakstīt miera līgumu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tas viss notiek uz jaunās ASV vadības spiediena fona sākt sarunas ar Ukrainu, vēsta "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" savā interneta portālā "currenttime.tv".
"Jūs varat sarunāties ar jebkuru, tikai viņa neleģitimitātes dēļ viņam [Zelenskim] nav tiesību kaut ko parakstīt. Ja viņš gribēs piedalīties sarunās, es izvirzīšu cilvēkus, kas vadīs šīs sarunas," skaidrojis Putins.
Tādējādi viņš atkārtoja savu ideju, ka Ukrainas prezidents, pēc viņa domām, nevar būt amatā to vēlēšanu dēļ, kas valstī nenotika savlaicīgi karastāvokļa laikā. Lai gan arī Putina ievēlēšanas likumību regulāri apšauba Krievijas opozīcija, un Eiropas Parlaments aicināja Eiropas Savienību neatzīt Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus.
Savukārt Volodimirs Zelenskis atbildēja, ka Putins "baidās no sarunām, baidās no spēcīgiem līderiem un dara visu, lai izvilktu karu. Katra viņa kustība un visi viņa ciniskie triki ir vērsti uz to, lai padarītu karu bezgalīgu". Pēc Zelenska teiktā, tagad "ir iespēja panākt reālu mieru", bet Putins dara visu, lai "vai nu turpinātu nogalināt ukraiņus pilnā mērogā, vai arī iegūtu pauzi, lai, izraisot hibrīduzbrukumus, nākotnē sagatavotu jaunu pilna mēroga iebrukumu".
2022. gada oktobrī Zelenskis parakstīja dekrētu, kas aizliedz sarunas ar Putinu pēc tam, kad Krievija paziņoja par četru Ukrainas reģionu aneksiju, bet 26. janvārī viņš paskaidroja, ka šis dekrēts attiecas uz visiem, izņemot viņu pašu. "Es esmu Ukrainas prezidents, es esmu noteiktu sarunu vadītājs, un es aizliedzu vest sarunas visiem pārējiem," viņš uzsvēra. "Current Time" runāja ar ekspertiem par to, ko Putins cenšas panākt ar šādiem paziņojumiem un pie kā tas viņu var novest.
Pēc politologa Ivana Preobraženska domām, Putins vienmēr sāk pasludināt savus oponentus par neleģitīmiem, kad "viņš vēlas mēģināt kaulēties par kaut ko papildus".
"Acīmredzot, ja kāds šeit ir neleģitīms, tad tas ir pats Putins, kurš pagājušajā gadā organizēja vēlēšanu speciālo operāciju, lai atkārtoti ieceltu sevi Krievijas Federācijas prezidenta amatā, veiksmīgi to īstenoja, iegūstot sev absolūti nenormālus rezultātus, apmēram tādus pašus kā viņa baltkrievu partneris Aleksandrs Lukašenko. Miera līgumus var parakstīt pat ar laupītāju bandām, kas faktiski tagad atrodas Kremlī. Un ir acīmredzams, ka Ukraina būtu parakstījusi miera līgumu, ja būtu kādas garantijas, ka Krievija pārtrauks karadarbību," norāda I. Preobraženskis. Šajā gadījumā Putins, pēc viņa aplēsēm, cenšas kaulēties par laiku. "Putinam tūlītējas kara beigas nozīmē spēcīgu šoku viņa Krievijas ekonomikai, Krievijas iekšpolitikai, viņš to vienkārši nevar atļauties. No otras puses, viņš redz, ka Krievijas armija turpina virzīties uz priekšu, viņam ir cerība, lai gan viņš melo par to, ka viņš jau ir netālu no Kijivas. Viņš, protams, cer atkal ierasties Kijivā un, nosacīti, jāt baltā zirgā pa Kreščatiku," norāda politologs.
Pēc viņa teiktā, neviens nevar ietekmēt diktatoru, neskatoties uz to, ka "Kremlī ir liels skaits cilvēku", kuri cenšas Putinam izskaidrot, ka viņa interesēs ir risināt sarunas tagad, jo nākotnē būs sliktāk" (Krievijas izdevums "Meduza" rakstīja, ka Krievijas elite jau sen ir vīlusies karā ar Ukrainu).
"Es domāju, ka šī spēle par to, ar kuriem cilvēkiem viņš ir gatavs runāt, principā viņam ir ļoti ērta, jo tā ļauj viņam sašķelt Ukrainas vadību. Putins labi apzinās, ka, tiklīdz tiek parakstīta jebkāda pamiera vienošanās, Ukrainā sākas vēlēšanu kampaņa un attiecīgi ir iespējams Ukrainai dot papildu triecienu," saka I. Preobraženskis.
To pašu izdevumam "Current Time" pastāstījis arī Ukrainas politologs un Apvienotā Ukrainas centra eksperts Dmitro Levuss. Pēc viņa teiktā, ideālais variants Putinam būtu tiešās sarunas starp ASV un Krieviju. Tas būtu 2014. gada politikas turpinājums, kad Maskava sāka sarunu procesu un pēc tam apšaubīja grupas, kurā ietilpa Ukraina, Krievija un EDSO, leģitimitāti, nevis pašpasludināto "DPR" un "LPR".
"Šādi paziņojumi tiek izteikti, lai jebkurā brīdī atteiktos no tā, ko pat paši ir parakstījuši, un kad tiešām Ukrainā sāktos vēlēšanu process, tad "pakārtu" to, un tieši šajā brīdī organizētu eskalāciju, bet amerikāņu partneriem pateiktu: paskatieties, ar ko jums ir jāstrādā, runāsim tieši," skaidroja eksperts.
Par otro mērķi, ko Putins cenšas sasniegt, aizkavējot sarunas, "Current Time" pastāstīja Kārļa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes darbinieks, vēsturnieks Dmitrijs Dubrovskis:
"Izrādījās, ka karš ir pārsteidzošs veids, kā atteikties no ekonomisko problēmu risināšanas, reālā nākotnes tēla, tagadnes problēmu skaidrojuma. Ir karš, mums ir jāierobežo sevi, mēs karojam svēto karu ar nolādētajiem Rietumiem - ir daudz dažādu atbilžu. Bet galvenais ir tas, ka karš piedāvā universālu veidu, kā atrisināt visas problēmas, taču kara beigas atgriež visas šīs problēmas."
Prezidenta administrācijai tuvs avots to pašu sacīja nesenā "Meduza" rakstā. Pēc viņa teiktā, Krievijas prezidents "izjūt azartu" par karu: "Stingri runājot, tagad ir skaidrs, ap ko viss grozās. "Specoperācija" beidzas, bet kas tālāk? Tad jums ir jāpasaka cilvēkiem, kas notiks rīt, kāpēc tagad ir grūti, kad kļūs vieglāk, kāpēc kļūs vieglāk. Bet atbildes neviens nezina."
ASV prezidents Donalds Tramps 22. janvārī draudēja Krievijai ar jaunām sankcijām un tirdzniecības nodevām, ja netiks panākta vienošanās par kara izbeigšanu ar Ukrainu. Par to viņš rakstīja savā sociālajā tīklā "Truth Social".
"Ja mēs nepanāksim vienošanos, drīz man nebūs citas izvēles, kā uzlikt augstus nodokļus, nodevas un sankcijas visam, ko Krievija pārdod ASV un citām iesaistītajām valstīm. Beigsim šo karu, kas nekad nebūtu sācies, ja es būtu prezidents!" viņš teica. "Mēs to varam izdarīt vieglākajā vai grūtākajā veidā, un vieglākais ceļš vienmēr ir labāks. Ir pienācis laiks "slēgt darījumu"."
Tramps atzīmēja, ka nevēlas kaitēt Krievijai un viņam vienmēr ir bijušas ļoti labas attiecības ar prezidentu Vladimiru Putinu. "Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka Krievija palīdzēja mums uzvarēt Otrajā pasaules karā, šajā procesā zaudējot gandrīz 60 000 000 dzīvību. Ņemot to visu vērā, es prezidentam Putinam un Krievijai, kuras ekonomika sabrūk, izdarīšu ļoti lielu pakalpojumu," rakstīja ASV prezidents.
Iepriekš Donalds Tramps pieļāva jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju. Viņš sacīja, ka runās ar Putinu "ļoti drīz". "Mēs runājam ar [Ukrainas prezidentu Volodimiru] Zelenski. Mēs ļoti drīz runāsim ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un redzēsim, kā viss notiks," sacīja ASV prezidents.
Kā vēsta "The Wall Street Journal", Tramps uzdevis savam īpašajam pārstāvim Ukrainā Kītam Kellogam izbeigt karu 100 dienu laikā. Publikācijā atzīmēts, ka "gandrīz neviens netic, ka viņš to spēs izdarīt", īpaši Krievijā.
"ASV gribot negribot joprojām ir jāmeklē kontakti ar partneriem no Eiropas, jāpaplašina sarunu formāts, jāmeklē kontakti ar Ukrainu un jārīkojas, tostarp ar pātagu attiecībā uz Krievijas Federāciju. Šis process, kas notiek naftas nozarē, manuprāt, ir diezgan indikatīvs brīdis. Lai gan es domāju, ka ir iespējami arī daži zināmi atsitieni," uzskata Levuss.
Pēc Preobraženska teiktā, Kremlis centīsies izkļūt no šī spiediena, aizbildinoties ar pavisam citiem ieganstiem. "Tajā pašā laikā Savienotās Valstis arvien mazāk runā par burkāniem. Pirms pāris nedēļām galvenie paziņojumi bija par to, ka pats Volodimirs Zelenskis ir vainojams pie tā, ka karš sākās, gandrīz no Trampa vārdiem, ka Ukrainai, protams, ir sarunu pozīcija, bet, protams, kaut kas būs jādod arī Krievijai. Visādi avoti Donalda Trampa pavadībā runāja par shēmām, saskaņā ar kurām faktiski lielākā daļa uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju šo sarunu rezultātā paliks Krievijas kontrolē. Tagad mēs praktiski nedzirdam šīs sarunas, jo adekvāta reakcija, ko amerikāņi būtu gaidījuši, nenotika," atzīmē eksperts.
