Militāristi iesaka būvēt jaunu tiltu pār Daugavu; premjerei pirmā dzirdēšana par šādu nepieciešamību

Latvijā ir vairāki militārie poligoni, ko izmanto armija, zemessardze, ukraiņu apmācāmie karavīri un arī mūsu NATO partneri. Pēc lēmuma te izvietot aizvien vairāk ārvalstu armijnieku, esošajos apmācību laukumos kļuvis par šauru. Tāpēc Latvijā būvē jaunu. Sēlijas poligonu. Ja iepriekš bija iecere, ka Kanādas un iespējams citu valstu karavīri pārcelsies uz patstāvīgu dzīvi līdzās poligonam Jēkabpilī un Aizkrauklē, tad šobrīd skaidrs - tas nenotiks. Novadu vadītāji apgalvo, ka to atklāti neviens nav viņiem pateicis. Saeimas aizsardzības komisijas vadītājs, kritizē Aizsardzības ministrijas spēju poligona būvniecības darbus pagūt laikā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Sēlijas militārais poligons atrodas Aizkraukles un Jēkabpils novadā. Tā platība pārsniedz 25 tūkstoš hektāru jeb 256 km². Tas ir kā četras Liepājas. Poligons būs Baltijā lielākais armijas treniņu laukums.

Līdz 2030. gadam visiem darbiem jābūt pilnībā pabeigtiem. Teritorijai sakārtotai, meliorācijas sistēmām izbūvētām. Te plānotas kazarmas, ēdnīca, munīciju noliktavas, vairākas šautuves, lielo artilērijas lādiņu šaušanas laukums un daudz kas cits.

Aptuvenās būvniecības un dažādu teritorijas sakārtošanas darbu izmaksu aplēses ir pamatīgas - ap 700 miljoni eiro. Naudu dos gan Latvija, gan sabiedrotie.

Ja pie smagās munīcijas šaušanas laukuma zemes darbiem ticis vietājais uzņēmums "Ošukalns celtniecība", tad vietā, kur paredzēts izmitināt karavīrus, celt ēdnīcu, medicīnas centru un citu atbalsta infrastruktūru, šobrīd Latvijas valsts meži nogāzuši kokus. Baļķi joprojām nav aizvesti. Teritorija pilna ar celmiem. Tā pat izskatās vietas, kur plānotas šautuves.

Vēl pagājušā gada vasarā gan aizsardzības, gan satiksmes ministrija gaidīja viena uz otru, nespējot pateikt, kur atrast naudu grants ceļa pārtaisīšanai. Latvijas valsts ceļi apstiprina - ministrijas ir atradušas 16 miljonus būvniecībai. Bet vispirms līdz šī gada beigām notiks projektēšana. Pašvaldībā vai un kad ceļš vispār būs neviens neesot teicis.

Vietējie stāsta - pēdējā laikā greideri te pa ceļu braukā regulāri, bet tik un tā tas nav paredzēts smagās militārās un celtniecības tehnikas transportam.

NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis: "Jā, mums būs izaicinājumi. Jo tas ceļš būs 2026., 2027, kad viņu sataisīs līdz galam. Bet mēs mazināsim riskus, plānosim mācības. Iespējams būs laiki, kad mēs nevarēsim uzņemt šajā poligonā smagu tehniku. Būs ierobežojumi. Bet mēs esam gatavi tiem."

Jēkabpils mērs ir neapmierināts - viņiem apsolīts, ka ceļu varēs izmantot arī vietējie iedzīvotāji, lai vieglāk nokļūt līdz Rīgai. Cik viņam zināms - plāni to vairs neparedz.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis: "Tas ceļš ir bezjēdzīgs un paliek tikai kā poligona iekšējais ceļš. Jo Sunākstē ir ļoti maz to iedzīvotāju. Un ja mēs runājam par poligonu - viņam vajadzētu iziet vai nu uz Viesīti, kas ir 15km. Un tad viss būtu savienots un ceļš aizietu uz Rīgu."

Jēkabpilī un Aizkrauklē jau jaunnedēļ gaida atbraucam cilvēkus no Valsts nekustamajiem īpašumiem un CFLA, lai piedāvātu jaunu daudzdzīvokļu īres namu būvēšanu, bet plānotā īres maksa esot ap 12 eiro par kvadrātmetru. Tā vietējiem esot nesamērīgi augsta. Armijniekiem, iespējams, paceļama. Vietvarās joprojām cer, ka uz šejieni pārcelsies arī sabiedroto karavīri, kurus koordinē Kanāda. Viņiem būs nepieciešami ne tikai dzīvokļi, bet arī skolas, bērnu dārzi, bet kā apgalvo Nacionālie bruņotie spēki un arī premjere Evika Siliņa - šāds scenārijs vairs netiek izskatīts.

Kanādieši atteikušies no iespējas pārcelties uz dzīvi jaunā poligona tuvumā. Un tur uzturēsies tikai mācību laikā.

"Tas, ko mēs šobrīd skatāmies un ceram uz nākotni, ir šis sākuma virsnieku sastāvs. Kas meklēs dzīvošanu tur pat uz vietas, jo viņiem jau būs tikai pagaidu mītnes un tamlīdzīgi. Ka viņi meklēs, kur dzīvot un tad mēs būtu gatavi piedāvāt šeit, tāpēc mēs esam pieteikušies privātās partnerības konkursos. (....) daudzīvokļu māju būvniecība. Arī tur mēs esam ielikuši to faktu iekšā," norāda Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs.

Tikmēr premjere Evika Siliņa (JV) norāda: "NATO sabiedrotie nepieprasa līdzīgu kā bāzei permanentu uzturēšanās vietu, tāpēc es pieļauju, ka tik daudz skolu un... Ja pašvaldībām tas nav zināms, tad darbs nav izdarīts no AM puses."

NBS piekrīt, ka būvniecības jaudas plānotajos poligona darbos varētu nepietikt. Valstī tuvāko gadu laikā noslēguma fāzē nonāks daudzi ES finansētie projekti un arī Rail Baltica dzelzceļa izbūve paņems savu celtnieku darba spēku daļu, bet armijai esot arī plāns B - pastāv iespējas piesaistīt darbu veicējus no partnervalstīm. Pirmajā kārtā būvēs 3 šautuves, noliktavu munīcijai un pagaidu teltis. Tas notiks līdz 2028.gadam. Otrajā kārtā būvēs manevru ceļus, tanku un prettanku šautuvi, lai tajā varētu darboties brigādes līmeņa vienība, kas ir vairāki tūkstoši karavīru.

Saeimas aizsardzības komisijas priekšsēdētājs no opozīcijas kritizē Aizsardzības ministrijas gausumu. Raimonds Bergmanis uzskata - Saeima 2023. gada jūnijā pieņēma militārā poligona “Sēlija” izveides likumu. Lai tur NATO sabiedrotajiem nebūtu jādzīvo teltīs, bet jau Ādažu bāzes stilā uzbūvētās kazarmās, ministrijai būtu bijis jāstrādā krietni ātrāk.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (AP) Raimonds Bergmanis: "Tas ir tas uztraukums, ka mēs sakām - tā ir tā pati galvenā infrastruktūra, kas mums būtu jāattīsta, šobrīd ir vēlme, lai tas viss notiktu ātrāk. Mums jau ir gatavi projekti, mums ir infrastruktūras izbūvei nepieciešamās lietas ir. Mums ir tipveida ēdnīcas, kas ir uzbūvēta piemēram Lielvārdē. (...) Mums ir tipveida kazarmas, mums ir tipveida noliktavas. Tam projekti jau ir. Jautājums ir - vai ir pabeigta pašas bāzes meta izstrāde. Kāda tā bāze izskatīsies nākotnē."

Kaspars Zdanovskis norāda, ka meta projekts militārajai bāzei ir izstrādāts. "Poligonam - mēs esam atnākuši ar šo vajadzību attiecībā uz otro kārtu. Par kuru lēmums vēl nav pieņems. Un tam nav izstrādāts meta projekts."

Sēlijas poligona koordinēšanai bija izveidota īpaša darba grupa. Tajā iesaistīja Jēkabpili, Aizkraukli, Zemkopības, finanšu, Izglītības, Iekšlietu, Satiksmes ministriju un VARAM. Bergmanis apgalvo, ka sanāksmēs piedalījušies zemākā līmeņa ierēdņi un plāni par tālākajiem darbiem bijuši neskaidri. Izglītības ministre mums apstiprina - viņiem neviens tieši nav pateicis, kas armijas cilvēku ģimenēm būs nepieciešams. Tālāko gadu plāns ir Sēlijā izvietot valsts aizsardzības dienesta militārpersonas, kas šurp pārceltos ar ģimenēm.

Bet bez poligona ir vēl viens būtisks objekts, kam vajadzēs gan naudu, gan darba rokas. Vietējās pašvaldības min, ka iepriekšējās militārajās mācībās pierādīts - “šaurā vieta” ir iespēja šķērsot Daugavu. Jo pār HESiem Ķegumā, Pļaviņās un pie Salaspils, kas savieno abus upes krastus, ar militāro tehniku pārvietoties nebūtu prātīgi.

60 gados celtais Jēkabpils tilts vietējā mēra vārdiem ir “saguris” un drīz tam ieviesīs smaguma ierobežojumu līdz 30 tonnām. Militārās tehnikas transportam tas var nebūt drošs. Kas nozīmē - likteņupes šķērsošana iespējama Rīgā vai Daugavpilī.

Bruņotie spēki saka - pagājušā gada rudenī viņi ir uzrunājuši Aizsardzības ministriju, ka ir nepieciešams jauns tilts pār Daugavu. Iezīmēta aptuvena vieta, kur to būvēt. Ministru prezidente mums apgalvo, ka par šādu vajadzību Aizsardzības ministrija nav teikusi un tā viņai esot pirmā dzirdēšana. Aizkraukles domē dzirdēts par iespējamu tiltu starp Skrīveriem un Jaunjelgavu upes kreisajā krastā. Pirms kara tur tilts bija, bet vācieši to saspridzinājuši.

NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietn.atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis: "Miera laikā tas mūsu vērtējums - ierobežojums, bet izdarāms. Krīzes laikā tas ir risks. Būtisks risks. Esam sagatavojuši savu vajadzību un iesnieguši aizsardzības ministrijā, kur tad mēs redzam. Tur nav precīzas vietas. Tur ir koridors, kurā mēs redzam, ka šajā koridorā mums ir vajadzīgs šis tilts. Vajadzību esam definējuši. Patlaban lēmumus par tilta būvniecību neesam saņēmuši. Es neesmu runājis ar premjeri. Man ir NBS komandieris un Aizsardzības ministrs. Es varu apliecināt to, ka ministrijā šī vajadzība ir iesniegta."

Sēlija nav vienīgais apjomīgais projekts, kas jākoordinē Aizsardzības ministrijai. Vairāk nekā 160 miljonu eiro no NATO piešķirts militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā. Plānots, ka bāzē koncentrētos visas pilsētā izvietotās bruņoto spēku struktūras. Un jau pirms 9 gadiem Aizsardzības ministrija valdību iepazīstināja ar ziņojumu, kas Liepājā varētu tikt izveidots. Ņemot vērā pēdējo nedēļu laikā piedzīvoto Baltijas jūrā ir skaidrs, ka arī mūsu jūras spēkiem NBS cilvēku vārdiem runājot spēju celšana bija nepieciešama jau vakar.