Uz pusi samazinājusies iedzīvotāju aktivitāte tautas skaitīšanā internetā pēc lieguma autorizēties ar personas datiem, un šo iespēju varētu arī neatjaunot, aģentūrai BNS ceturtdienas rītā atzina Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
"Pusi esam pazaudējuši. Ir samazinājums par 50%, jo cilvēki līdz šīs pieejas slēgšanai visvairāk autorizējās tieši ar personas datiem,” atzina CSP Informātikas departamenta direktors Pāvels Onufrijevs.
CSP mēra aktivitāti pa laika posmiem - sākotnēji (no plkst. 00.00 līdz 17) aktivitāte pirmajā dienā bija 51 tūkstotis iedzīvotāju, tad (no plkst. 17 līdz 5) tā sasniedza 74 tūkstošus, taču pēdējā statistika (no plkst. 17 līdz 9) rāda, ka internetā saskaitījušies tikai 26 tūkstoši iedzīvotāju.
Kopumā līdz ceturtdienas rītam internetā saskaitījies 151 tūkstotis iedzīvotāju.
Savukārt CSP sabiedrisko attiecību speciālists Aldis Brokāns ceturtdienas rītā pieļāva, ka ir liela iespēja, ka autorizācija ar personas datiem netiks atjaunota. “Izskatās, ka šī iespēja tiks liegta arī turpmāk,” sacīja Brokāns.
Viņš uzsvēra, ka šī iespēja pagaidām ir slēgta, pamatojoties tikai uz šaubām, jo nav apstiprinājuma informācijai, ka kāds datus būtu izmantojis ļaunprātīgi.
“Tas ir Datu valsts inspekcijas lēmums, kuru respektējam, jo datu konfidencialitāte ir mūsu prioritārs uzdevums,” teica Brokāns.
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotību") uzdevis veikt dienesta pārbaudi pēc informācijas, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, izmantojot cilvēka personas datus. Pastāv bažas, ka internetā varētu būt atrodams gan personas kods, gan pases numurs. Šī informāciju varētu būt pieejama arī citviet, kur iesniegtas pases kopijas.
Internetā anketas pašlaik var aizpildīt, autorizācijai izmantojot elektronisko parakstu un autorizējoties caur internetbanku.
Elektroniskā balsošana ilgs līdz 10.martam, savukārt no 17.marta pie iedzīvotājiem, kas anketu nebūs aizpildījuši internetā, dosies tautas skaitītāji.