Lauksaimnieki aicina izsludināt ārkārtējo situāciju

© Pixabay.com

Sausuma dēļ lauksaimnieki aicina valdību izsludināt ārkārtējo situāciju, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

"Arī Latvijā lauksaimnieki prasa valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norādīja, ka visā Latvijas teritorijā šogad ir neredzēts sausums un cietušas ir visas lauksaimniecības nozares, tostarp, piemēram, neataug nopļautie zālāji, kā arī ļoti strauji iet bijā graudaugi.

Vienlaikus Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl tiek lemts, kā arī nozare vēl apkopo plusus un mīnusus, ko šāda situācija dotu.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece arī atzīmēja, ka lauksaimnieku zaudējumi ir mērāmi simtos miljonu eiro, piemēram, graudaugiem, kas ir lielākā lauksaimniecības eksporta prece, potenciālā raža ir jau zaudēta par 50%.

Dzelzkalēja-Burmistre piebilda, ka šādā situācijā lauksaimnieki nevarēs nosegt šā gada ieguldījumus, nerunājot par to, ka būs nepieciešams rast aizņēmumus, lai varētu iesēt nākamā gada ražu.

Vienlaikus "Zemnieku saeimas" pārstāve atzina, ka ir maz tādu lauksaimnieku, kuri ir apdrošinājušies pret sausumu vasarā, un šāda apdrošināšana ir arī ļoti dārga. Pamatā lauksaimnieki apdrošinās pret ziemas riskiem, kā arī krusu un vētrām.

Jau vēstīts, ka Lietuvas rietumu rajonos trīs pašvaldības izsludinājušas ārkārtējo situāciju sausuma dēļ, un pašvaldības sagaida, ka valdība kompensēs vietējiem lauksaimniekiem radušos zaudējumus. Ārkārtējā situācija izsludināta Šilutes, Kretingas un Klaipēdas rajonos.

"Zemnieku saeima" ir 1999.gadā dibināta nevalstiskā organizācija, kuras biedri ir Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāji un ražotāji. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais