Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Latvijā

Vaira Vīķe - Freiberga velta sirsnīgus atvadu vārdus mūžībā aizgājušajai Helmī Staltei

© Romāns Kokšarovs/F64

Šī gada 6. jūnijā mūžībā devās folkloriste Helmī Stalte. Sēru vēsti sociālajos tīklos paziņoja ģimene. Piemiņas vārdus velta eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

Eksprezidente "Facebook" lapā raksta:

"Dižajai tautas dziesminiecei Helmī Staltei dodoties viņā saulē, visas Freibergu ģimenes vārdā vēlos paust mūsu izjustās zaudējuma sāpes un izteikt visdziļāko līdzjūtību viņas bērniem, mazbērniem, radiem, draugiem un ilggadējiem līdzgaitniekiem Skandinieku saimē.Kaut mūsu tautā būtu vairāk tādas, tik spēcīgas personības kā Helmī, no kuras dabiski un bez piepūles izstaroja patiesa garīgā autoritāte un suverēna prasme celt gaismā mūsu tautas dziesmas un seno mantojumu."

Mani pirmie kontakti ar Helmī un Daini Staltiem notika astoņdesmitajos gados, kad sava bezbailīgā latviskā patriotisma dēļ viņi bija nonākuši ciešā čekas uzraudzībā, vajāšanā un piedzīvojuši arī psiholoģiski smagas pratināšanas. Toreiz es centos palīdzēt ,cik spēju, darbojoties ar viņiem un nododot tādus garīgos vingrinājumus, kas mazina iekšējās nedrošības un apdraudētības izjūtas un palīdz cilvēkam smelties pašam savos dziļākajos garīgā spēka avotos,
dalās eksprezidente.
Kad pienāca laiks pirmajiem Dziesmusvētkiem, kuros beidzot gājienā kopā varēja plecu pie pleca doties arī Latvijas un trimdas dziedātāji un dejotāji, Helmī bija tā, kura mūsu ģimeni - Imantu, Vairu, Kārli un Indru - paņēma zem saviem spārniem kā gādīga cāļu māte un uzaicināja mūs iet gājienā kopā ar Skandiniekiem.
Kārlis notikumam par godu pāris dienās iemācījās dūdas spēlēt, bet mēs visi tieši pateicoties šim pārdzīvojumam varējām justies, ka Latvijā, kā savā un senču dzimtenē, mums ne tikvien ir tiesības atgriezties, bet ka esam tur gaidīti un tiekam uzņemti kā savējie, kā īstenieki.
Mūsu atmiņās Helmī turpinās dzīvot stalta un cēla savā košajā līvu tautas tērpā, savu skanīgo un drošsirdīgo Skandinieku vidū, kā simbols Dziesmotās revolūcijas cīņas sparam un kā dzīvs iemiesojums īstenai mīlestībai uz savu zemi un tautu.