Dombrovskis brīdina, ka gada otrajā pusē sagaidāma nopietna ekonomikas bremzēšanās

© Gints Ivuškāns/ F64

Gada otrajā pusē sagaidāma nopietna ekonomikas bremzēšanās, sestdien uzrunā partijas "Vienotība" kongresā sacīja Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis lielāko ģeopolitisko krīzi kopš Otrā Pasaules kara.

"Šis karš ir uzlicis lielu jautājuma zīmi tai pasaules kārtībai, kurā šobrīd dzīvojam un kura balstās uz daudzpusējās sadarbības modeli gan politikā, gan ekonomikā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir kā atgādinājums, ka demokrātija un neatkarība nav pašsaprotamas, kā tās ir jāattīsta un jāstiprina ikdienā, un jābūt gataviem aizstāvēt kritiskā brīdī," sacīja Dombrovskis.

Viņš arī norādīja, ka īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā, liela loma politikā būs drošības jautājumiem.

"Latvijai, kā NATO dalībvalstij, protams, ir drošības garantijas. Tomēr arī jāapzinās, ka ar tādu agresīvu kaimiņvalsti kā Krievija, Latvijai būtiski jākāpina arī savas aizsardzības spējas. Aizsardzības budžeta pieaugums un obligātā militārā dienesta atjaunošana ir tikai pirmie soļi šajā virzienā. Vienlaikus ir vajadzīga prasmīga ārpolitika, lai kritiskā brīdī valstij būtu arī nepieciešamais starptautiskais atbalsts," minēja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts Ukrainai, lai tā spētu aizstāvēt sevi un uzvarēt karā, tostarp jāsniedz politiskais, finansiālais, militārais un humanitārais atbalsts, pie kā strādā arī Eiropas Komisijā - pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības dalībvalstis atbalstīja nākamo piecu miljardu eiro makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Tāpat Dombrovskis norādīja, ka gan Eiropas, gan Latvijas ekonomika šobrīd piedzīvo jaunus satricinājumus.

"Mēs pakāpeniski atguvāmies no Covid-19 krīzes, kad Krievijas agresija pret Ukrainu ekonomiku atkal nobremzēja. Redzam pieaugošu spriedzi enerģijas sektorā, kas savukārt strauji velk līdzi kopējo inflācijas līmeni. Šā gada pirmajā pusē vēl bija vērojama samērā strauja ekonomikas izaugsme, tomēr gada otrajā pusē ir sagaidāma nopietna ekonomikas bremzēšanās. Tuvākajos mēnešos ļoti aktuāli būs enerģētiskās drošības jautājumi," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka ekonomiku negatīvi ietekmē arī piegāžu ķēžu pārrāvumi un krītošie noskaņojuma rādītāji.

Dombrovskis uzsvēra, ka esošajā situācijā stratēģiskais virziens gan Eiropā, gan Latvijā ir skaidrs - pēc iespējas ātrāka atteikšanās no Krievijas fosilajiem kurināmajiem un energoneatkarības nodrošināšana. Tostarp maksimāli lietderīgi jāizmanto pieejamais Eiropas Savienības finansējums gan fondu, gan Ekonomikas atjaunošanas un noturības plāna un "RePowerEU" programmas ietvaros.

Tāpat Dombrovskis minēja, ka ir jāstrādā pie sociālās nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem un pie atbalsta mazāk aizsargātajām sabiedrības daļām, kas īpaši aktuāli ir šobrīd, gan uz kopējā inflācijas pieauguma fona, gan tuvojoties jaunajai apkures sezonai.

Viņš piebilda, ka šonedēļ Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu priekšlikumu paketi enerģētiskās krīzes risināšanai. Piedāvātā pakete paredz pasākumus elektroenerģijas patēriņa mazināšanai, ieņēmumu griestus tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri reālās izmaksas ir zem pašreizējām cenām, kā arī solidaritātes iemaksu no virspeļņas, ko tagad gūst fosilo energoresursu uzņēmumi. Ieņēmumus, kas pārsniedz noteiktos griestus, kā arī solidaritātes iemaksu dalībvalstis varēs izmantot, lai palīdzētu enerģijas patērētājiem samazināt rēķinus. Tāpat dalībvalstīm būs iespēja noteikt regulētas elektroenerģijas cenas ne tikai mājsaimniecībām, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

"Kamēr būs spēkā ārkārtas pasākumi enerģijas tirgū, Eiropas Komisija sagatavos priekšlikumus strukturālai elektroenerģijas tirgus reformai, atsakoties no elektroenerģijas cenu sasaistes ar dabasgāzes cenām," pauda Dombrovskis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, neraugoties uz straujajām ģeopolitiskajām izmaiņām, joprojām aktuāls ir jautājums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju nākotnē. "Tā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi iekļausimies pašreiz notiekošajos ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas procesos. Ieguldījumi cilvēkkapitālā un pētniecībā un inovācijās būs izšķirošie faktori, kas noteiks, cik veiksmīgi Latvija spēs iekļauties būtiskākajās nākotnes vērtību ķēdēs," sacīja Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanas paredzētas oktobra pirmajā dienā, sestdienā.

Latvijā

No šī gada oktobra Latvijā stāsies spēkā jauns regulējums, kas aizliegs izmantot vissezonas "M+S" riepas ziemas periodā, tā vietā nosakot nepieciešamību izmantot riepas, kas marķētas ar "kalns un sniegpārsliņa" simbolu. "Drošas braukšanas skolas" vadītājs Jānis Vanks skaidro, ka "kas der visam, neder nekam", uzsverot, ka vissezonas riepas nav pietiekami efektīvas Latvijai raksturīgajos sniega un ledus apstākļos, un ņemot vērā, ka riepu kvalitāte ir būtiska drošībai, jaunais regulējums ir atbilstošs un loģisks.

Svarīgākais