Vides organizācijas vēršas Satversmes tiesā pret Skultes LNG likumu
Vides organizācijas vēršas Satversmes tiesā, lai atzītu likumu par Skultes dabasgāzes termināli (Skultes LNG) par neatbilstošu Satversmei, informē Liene Krauja, Vides eksperte, gāzes kampaņas koordinatore.
Biedrība "Zaļā brīvība" kopā ar Piekrastes vides aizsardzības biedrību 30.martā iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, lai 2022.gada 29.septembrī pieņemtais likums, kas nosaka nacionāla interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, tiktu atzīts par neatbilstošu Satversmes 115.pantam. Šis pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Vides organizāciju viedoklis:
Šis likums Skultes termināļa projektam nosaka atvieglotus nosacījumus ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) procesā. Tas, vides organizāciju ieskatā, rada risku, ka projekta virzības gadījumā (par ko valdība vēl lemj) netiktu pienācīgi izvērtētas potenciālās negatīvās vides un sociālās ietekmes, tai skaitā ietekme uz globālās sasilšanas veicināšanu. Šis ir liela mēroga infrastruktūras objekts, kas var atstāt paliekošu, degradējošu ietekmi uz jūras un sauszemes vides kvalitāti un vietējo iedzīvotāju ikdienu, kā arī, nepārprotami, pastiprina valsts atkarību no fosilajiem energoresursiem. Vislielākais mūsdienu klimata pārmaiņu iemesls ir fosilās enerģijas izmantošana un ražošana. Fosilie energoresursi, t.sk. dabasgāze un tās blakusprodukti, ir neatjaunīgs enerģijas iegūšanas avots, kuru izmantošanas rezultātā rodas siltumnīcefekta gāzes.
Nacionāla interešu objekta statuss Skultes LNG projektam tika noteikts 2022.gada septembrī. Kontekstā ar tā brīža neziņu par dabasgāzes pietiekamību reģionā, šis ir solis, ko valdība spēra, lai nosargātu energoresursu pietiekamību un samazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem. Taču, kā uzsver vides organizācijas, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, situācija ir būtiski mainījusies. "Zaļā brīvība" un "Piekrastes vides aizsardzības biedrība" uzskata to, ka šāds īpašais statuss vairs nav attaisnojams.
Pirmkārt, teju vienlaicīgi ar likuma pieņemšanu, Latvenergo, kas ir galvenais dabasgāzes patērētājs enerģijas ražošanai Latvijā, noslēdza ilgtermiņa piegādes līgumu ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, kas nozīmē to, ka lielākā daļa no Latvijai vajadzīgās gāzes kapacitātes tiks nodrošināta, sadarbojoties ar kaimiņvalsti. Otrkārt, jau oktobrī kļuva arvien skaidrs, ka darbu pēc dažiem mēnešiem uzsāks Inko gāzes terminālis Somijā, kas kapacitātes ziņā šobrīd pārsniedz gan Somijas, gan Igaunijas vajadzības, tādējādi atbrīvojot papildus kapacitātes arī citām valstīm, t.sk. Latvijai. Treškārt, visā reģionā dabasgāzes patēriņš pēdējos gados ir būtiski krities, pateicoties ne tikai īstermiņa taupības pasākumiem pagājušajā gadā, bet arī investīcijām tehnoloģiju nomaiņā, kas radīs paliekošu dabasgāzes pieprasījuma samazinājumu. Nesen izlaistais ziņojums par sašķidrinātās dabasgāzes termināļu attīstību Baltijas reģionā apstiprina to, ka papildus dabasgāzes kapacitātes ne Latvijā, ne kaimiņvalstī Igaunijā nav nepieciešamas un tieši pretēji - tās var rast potenciālus finansiālus zaudējumus, jo jaudas netiks pilnībā izmantotas. Tādējādi, vides organizācijas uzsver, vairs nav attaisnojuma saglabāt šo īpašo statusu, kas būtu saglabājams tikai tad, ja joprojām pastāvētu riski enerģētiskajai drošībai dabasgāzes nepietiekamības dēļ. Tas nozīmē, ka šobrīd termināļa attīstīšana būtu tikai ekonomisku interešu projekts, kura ietekmi ir pienācīgi jāizsver dabas, sociālās un klimata krīzes mazināšanas kontekstā.
Klimata krīze jau šobrīd rada nopietnu apdraudējumu un bojājumus gan vides kvalitātei, gan sabiedrībai kopumā. Tie ir jūtami jau arī Latvijā - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti saista nesenos, š.g. janvāra īpaši bīstamos Daugavas ziemas plūdus Pļaviņu un Jēkabpils apvidū ar globālo sasilšanu. Tāpat Latvijai ļoti nozīmīgi ekonomiskie sektori, kā, piemēram, lauksaimniecība un mežsaimniecība, ir pakļauta ar klimatu saistītiem riskiem. Lauksaimniecībā vislielākie riski tiek saistīti ar ilgiem sausuma periodiem un karstuma viļņiem, kuru dēļ samazinās ražas. Savukārt mežsaimniecības nozarē ir paredzams, ka brāzmu un īsāka sasaluma perioda dēļ var pastiprināties vējgāzes un bioloģiski postījumi, kā piemēram, sakņu trupes sēnes vairošanās un arī dažādu kaitēkļu, piemēram, mizgraužu izplatība. Ļoti aktuāls ir astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) populācijas pieaugums, no kura jau šobrīd cieš mežsaimnieki un tiek iznīcinātas mežaudzes. Tiek lēsts, ka pēdējos gados tika nopostīti vairāki simti ha mežu astoņzobu mizgraužu dēļ. Pētījumi liecina, ka klimatam sasilstot, šī kaitēkļa izplatība palielināsies.
Pagājušajā nedēļā ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu komisija (jeb IPCC) publicēja jaunu ziņojumu, kurā minēts, ka, lai globālo sasilšanu noturētu 1,5o grādu līmenī (tādējādi novēršot katastrofālas sekas) nav pieļaujams attīstīt jaunu fosilās enerģijas infrastruktūru. Arī Satversmes tiesa savā praksē norādījusi, ka rūpēs par vidi ANO 2015.gada 12.decembra Parīzes nolīguma dalībvalstis, cita starpā arī Latvija, ir vienojušās par nepieciešamību mazināt klimata pārmaiņu negatīvās sekas, tostarp samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un nodrošinot klimatneitrālu valstu attīstību. Skatoties šajā gaismā, Skultes fosilās enerģijas projekta veicināšana bez pilnvērtīga IVN veikšanas apdraud mūsu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, jo projekts nav pienākoši izvērtēts saistībā ar klimata draudiem un Latvijas saistībām samazināt siltumnīcas gāzu emisijas un kļūt par klimatneitrālu valsti līdz 2050.gadam. Tieši tāpēc vides organizācijas uzsver, ka ir pienācīgi jānovērtē tas, vai šāda termināļa izbūve nestu pietiekamus ieguvumus, lai atsvērtu tā potenciālo ‘ieguldījumu’ klimata pārmaiņu pastiprināšanā.