Vairāk nekā gadu ilgstošais karš Ukrainā ir radījis lielas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā, īpaši attiecībā uz integrācijas jautājumiem, un to, kā latvieši redz iespēju sadzīvot ar cittautiešiem. Krievijas agresija Ukrainā ir radījusi viļņošanos arī Latvijas krievvalodīgajā sabiedrībā, kur vērojams dažādu emociju mikslis – gan radikalizēšanās, solidarizējoties ar Krieviju, gan savas identitātes pārskatīšana, gan apmulsums un atbilžu meklēšana. vēsta ziņu aģentūra LETA.
Saskaņā ar dažādiem pētījumiem, kas veikti gada nogalē, kā stāsta etnisko jautājumu pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Krieviju un tās iebrukumu Ukrainā atbalsta 10% krievvalodīgo. Tas salīdzinājumā ar pagājušā gada martu ir par 10 procentpunktiem mazāk. Lai gan tas ir daudz, vienlaikus tas nenozīmē, ka ir pieaudzis Krievijas rīcības nosodījums.
Vērojot noskaņojumu Latvijas cittautiešu vidū un attieksmi pret Ukrainā notiekošo, interesantākais ir jautājums - kas ir klusējošā krievvalodīgo daļa, kura uz dažādu aptauju jautājumiem atbild ar “nezinu”, “nav viedokļa”. Sabiedrības pētnieki domā, ka patieso ainu mēs ieraudzīsim tikai pēc ilgāka laika.
Tomēr Kaprāns, vērtējot Latvijas krievvalodīgajā sabiedrībā notiekošos procesus saistībā ar elektorāta uzvedību pērn oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās, secina, ka radikalizācija, atbalstot tādas partijas kā “Stabilitātei!” un Latvijas Krievu savienība, bijusi visai ierobežota, turklāt ar izteikti reģionālu raksturu. Proti, “Stabilitātei!” lielākie panākumi bija tieši Daugavpilī, kas varētu liecināt, ka krievvalodīgo noskaņojums ir reģionāli atšķirīgs un vissaspringtākā situācijā ir tieši šajā pilsētā.
Pagājušā gada nogalē Valsts kancelejas pasūtītajā Mazākumtautību pētījumā, balstoties uz aptaujām, nonākts pie šāda secinājuma: “Šobrīd krieviski runājošie iedzīvotāji jūtas neaizsargāti un baidās par iespējamām negācijām no citu nacionalitāšu puses par viņu it kā ”līdzvainību” karā. Viņiem ir nepieciešams iedrošinājums, ka, esot lojāli Latvijai, viņi ir pasargāti no jebkādām agresijas izpausmēm, un zināmā mērā publiski “jāatjauno” izlīgums starp valsti un cilvēkiem, kas ir lojāli valstij un tās vērtībām - valsts savus iedzīvotājus aizsargās, neatkarīgi no valodas, kuru viņi mājās lieto.”
Valsts kancelejas Mazākumtautību pētījums
No cittautiešiem par vainīgo Krievijas Ukrainas karā uzskata Putinu 20%
No cittautiešiem par vainīgo Krievijas Ukrainas karā uzskata ASV 19%
No cittautiešiem par vainīgo Krievijas Ukrainas karā uzskata Krieviju 12%
No cittautiešiem par vainīgo Krievijas Ukrainas karā uzskata Ukrainu7%
Sevi par piederīgiem Latvijai novērtējošie cittautieši 95%
Par piederīgiem Krievijai sevi novērtējošie cittautieši 28%
Cittautieši, kas uzskata, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā sašķels sabiedrību 42%
