18. martā mūžībā devies latviešu literatūrzinātnieks un teātra pētnieks Viktors Hausmanis, informē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta virtuālais resurss "literatura.lv".
Viktors Hausmanis dzimis Jelgavā, 1931. gadā. 1954. gadā viņš absolvēja Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūtu latviešu valodas un literatūras fakultāti, bet trīs gadus vēlāk (1957. gadā) pabeidza PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtu.
Viktors Hausmanis ir habilitētais filoloģijas zinātņu doktors (1972), habilitētais filoloģijas doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un īstenais loceklis (1989). Viņš bija ilggadējs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (agrāk - Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts) darbinieks (1957-2023), no 1992. līdz 1999. gadam institūta direktors.
Viņš piedalījies Valodas un literatūras institūta kolektīvajos darbos, izstrādājis Raiņa Kopoto rakstu zinātniskā izdevuma tekstoloģiskos principus, sagatavojis un komentējis 9., 11.-15. sējumu (1980-1982, saņemta LPSR Valsts prēmija 1987. gadā). Devis nozīmīgu ieguldījumu Raiņa daiļrades un latviešu dramaturģijas pētniecībā. Grāmatās izgaismotas būtiskas rakstnieku personības iezīmes, atklātas jaunas estētiskās kvalitātes daiļradē, parādīta dramaturģijas loma latviešu skatuves mākslas attīstības procesā.
Viktors Hausmanis bijis izdevuma “Latviešu literatūras vēsture" (1-3, 1998-2001) zinātniskais vadītājs, uzrakstījis nodaļas par latviešu drāmu no 1918. gada līdz mūsdienām. Saņēmis Viļa Plūdoņa balvu par latviešu trimdas dramaturģijas izpēti, LZA Raiņa balvu - par latviešu literatūras un kultūras procesu izpēti un izcilu ieguldījumu Raiņa daiļrades pētniecībā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu, III šķiras Atzinības krustu un citus apbalvojumus.
