Tramps un Putins tiekas Aļaskā. Ko sagaidīt no samita?

Donalds Tramps un Vladimirs Putins šodien tiekas klātienē Aļaskā. Krievijas līderis, pēc analītiķu domām, jau ir panācis to, ko vēlējās: diplomātisko reabilitāciju pasaules arēnā. Jebkuras diskusijas par to, ko ASV prezidents vēlas sasniegt šajās sarunās, sarežģī viņa nekonsekventie paziņojumi un rīcība, vēsta BBC.

Tramps pieņems Putinu Elmendorfas-Ričardsonas militārajā bāzē Ankoridžā, Aļaskas lielākajā pilsētā ar aptuveni 300 000 iedzīvotāju.

Sarunu sākums paredzēts plkst. 10:30 pēc Aļaskas laika (plkst 22:30 pēc Latvijas laika): vispirms Putins un Tramps tiksies individuāli, bet pēc tam paredzēta delegāciju tikšanās formātā “pieci pret pieci”.
Krievijas delegācijas sastāvā ietilpst Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs, finanšu ministrs Antons Siluanovs un prezidenta īpašais pārstāvis Kirils Dmitrijevs. Arī amerikāņu delegācijas sastāvs, kā norādīja Ušakovs, jau ir noteikts, taču viņš nenosauca tās dalībnieku vārdus.
Paredzams, ka Tramps un Putins pirms tikšanās "teiks dažus vārdus" žurnālistiem un pēc tās rīkos kopīgu konferenci.

Vienošanās par pirmo ASV un Krievijas samitu augstākajā līmenī kopš 2021. gada bija ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīva Vitkofa un Vladimira Putina tikšanās rezultāts pagājušajā nedēļā.
Vitkofs ieradās Maskavā 6. augustā, un ASV prezidenta jūlija beigās paziņotajam ultimātam bija jābeidzas 8. augustā. Pēc tam, pēc virknes neauglīgu telefonsarunu ar Putinu, Tramps paziņoja, ka ir vīlies Krievijas līderī, un deva viņam 10 dienas, lai parādītu, ka viņš patiešām vēlas mieru.
Pretējā gadījumā, Tramps draudēja, ASV ieviesīs jaunas sankcijas pret Krieviju un piemēros "ļoti stingrus tarifus" pret saviem tirdzniecības partneriem.
Taču pēc Vitkofa tikšanās ar Putinu Trampa retorika atkal kļuva maigāka. Viņš nosauca sarunas Maskavā par "ļoti produktīvām" un teica, ka viņa īpašais sūtnis ir panācis "ievērojamu progresu". Savukārt Krievijas prezidenta palīgs Ušakovs paziņoja, ka Kremlis no Vitkofa saņēmis "pilnīgi pieņemamu priekšlikumu".
Kas ir šis priekšlikums, joprojām nav skaidrs.

Iespējamie scenāriji

Neilgi pirms paziņojuma, ka Tramps tiksies ar Putinu Aļaskā, ASV prezidents paziņoja, ka vienošanās starp Krieviju un Ukrainu varētu ietvert sava veida teritoriālu apmaiņu. Pirmdien, 11. augustā, ASV prezidents atkārtoja savu paziņojumu, piebilstot, ka šai "apmaiņai" Ukrainai, viņaprāt, būtu gan negatīvi, gan pozitīvi aspekti.
Nākamajā dienā laikraksts “Daily Telegraph” rakstīja , ka Ukraina varētu piekrist atdot Krievijai jau ieņemtās teritorijas, kas nozīmētu faktiskas kontroles nodošanu tai pār okupētajām teritorijām Doņeckas, Luhanskas, Zaporožjes un Hersonas apgabalos, kā arī pār anektēto Krimu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, komentējot laikraksta "Daily Telegraph" rakstu, sacīja, ka viņš ir “pietiekami pieredzējis cilvēks, lai saprastu, kā tiek sagatavots informācijas lauks”: “[Ideja] tiek izmesta: “Vai Ukraina ir gatava apmaiņai…?” Tad viņi aplūko noteiktu cilvēku, pilsoniskās sabiedrības, blogeru, žurnālistu, iedzīvotāju reakciju.”
Zelenskis paziņoja, ka Kijeva nepiekritīs vienošanai, kas paredzētu karaspēka izvešanu no valsts austrumiem, uzsverot, ka tas atņemtu Ukrainai plašu aizsardzības līniju reģionā un nākotnē atvieglotu Krievijai virzīšanos dziļāk valsts teritorijā.
Teritoriālos jautājumus, kā uzsvēris Zelenskis, varēs apspriest tikai pēc pamiera un Ukrainas drošības garantiju saņemšanas.
Saskaņā ar laikraksta “Wall Street Journal” sniegto informāciju, vienā no telefonsarunām ar Eiropas sabiedrotajiem Vitkofs viņiem pastāstījis, ka Krievija ir ierosinājusi divpakāpju vienošanos. Pirmajā posmā ietilptu Ukrainas karaspēka izvešana no Doņeckas apgabala un frontes līniju iesaldēšana, bet otrajā posmā Putins un Tramps vienotos par galīgo miera plānu, kas pēc tam tiktu apspriests ar Zeļenski, sacīja Eiropas amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.
Kā vēsta WSJ, Eiropas valstis un Ukraina iesniedza pretpriekšlikumu, kas tika iesniegts ASV viceprezidentam Dž. D. Vansam, valsts sekretāram Marko Rubio un Trampa īpašajiem sūtņiem Vitkofam un Kītam Kellogam.
Tas sastāv no sekojošā: pirmkārt, ir jābūt pamieram un tikai tad teritoriju apmaiņai; otrkārt, piekāpšanām jābūt abpusējām - ja Ukraina atdod Krievijai dažas teritorijas, tā saņem no Krievijas citas. Tādējādi, ja Ukraina atstāj Doņeckas apgabalu, tad apmaiņā pret to Krievijas karaspēkam ir jāatstāj Zaporožjes un Hersonas apgabali, norādīja daži publikācijas avoti.
Krievija uzskata Doņeckas, Luhanskas, Zaporožjes un Hersonas apgabalu teritorijas par savējām un ir to nostiprinājusi savā Konstitūcijā, un tagad šo argumentu Krievijas amatpersonas min kā skaidrojumu neiespējamībai atdot tās Ukrainai.
Pēc politoloģes Tatjanas Stanovajas teiktā , Putins varētu ierosināt šādu shēmu: Krievijas karaspēka izvešana no Harkovas, Dņepropetrovskas un Sumu apgabaliem, Ukrainas karaspēka izvešana no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem un kontaktlīnijas iesaldēšana Zaporožjes un Hersonas apgabalos.
Turklāt nekas neliecina, ka Putins būtu gatavs atteikties no kāda no saviem galvenajiem mērķiem - nodrošināt, lai Ukraina atteiktos pievienoties NATO, tiktu demilitarizēta un “denacificēta”, tas ir, lai pašreizējais prezidents, valdība un parlaments, kurus Kremlis uzskata par “nacistiem”, to atcelti.
Ne Baltais nams, ne Kremlis nekomentēja plašsaziņas līdzekļos ziņotās vienošanās detaļas. Kā norādīja Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita, gaidāmajai samita sanāksmei Aļaskā vajadzētu būt “klausīšanās prasmju vingrinājumam”.

Sarunas ar Eiropu

Trešdien Eiropas līderi, bažījoties par Aļaskas samita neparedzamību, rīkoja tiešsaistes tikšanos ar Trampu, kuras dēļ Zelenskis ieradās Berlīnē.
Eiropas līderi, cenšoties nesadusmot Trampu, vairākkārt uzsvēruši, ka atbalsta viņa miera iniciatīvas, taču vienlaikus uzstājuši, ka jebkādas vienošanās par Ukrainas nākotni jāapspriež tikai ar tās līdzdalību.
Eiropieši cerēja, ka šī tikšanās vismaz daļēji līdzsvaros Trampa gaidāmās sarunas ar Putinu un dos viņiem iespēju nodot ASV prezidentam riskus, ko pamiers varētu radīt, kaitējot Kijevas interesēm.
Grūti pateikt, vai viņiem tas pilnībā izdevās. Kopumā eiropieši uz sarunu ar Trampu reaģēja pozitīvi.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sarunu ar ASV prezidentu nosauca par "ļoti labu", un virtuālās tikšanās organizators Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka "Ukrainā ir cerība uz mieru".
Arī pats Tramps sacīja, ka viņam bijusi "ļoti laba saruna" ar Eiropas līderiem, un ierosināja trīspusēju tikšanos, kurā piedalītos Krievijas un Ukrainas prezidenti, ja samits ar Putinu Aļaskā noritēs veiksmīgi.
Ja Putins nepiekritīs pamieram, Krievija saskarsies ar “ļoti nopietnām sekām”, vēlreiz piedraudēja ASV prezidents.
Trešdienas vakarā amerikāņu televīzijas kanāls NBC News, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja , ka tiešsaistes samita laikā Tramps apliecināja Zelenskim un Eiropas līderiem, ka neapspriedīs teritoriālus jautājumus ar Putinu un koncentrēsies tikai uz pamiera panākšanu.
Vienlaikus daži Eiropas līderi pēc sarunas ar ASV prezidentu nonāca pie secinājuma, ka Tramps "nav īpaši optimistisks par savas tikšanās ar Putinu rezultātiem", ziņoja NBC avoti.

Ko Putins jau ir panācis

Kā norāda daudzi analītiķi, tas, ka Tramps pēc ilgstošiem Rietumu mēģinājumiem viņu izolēt uzņem Putinu ASV, jau ir neliela uzvara Krievijas līderim.
"Pirmo lietu, ko Putins vēlas no šī samita, viņš jau ir ieguvis. Proti, atzinību. Atzinību no pasaules ietekmīgākās valsts, Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras mēģinājumi izolēt Krievijas līderi ir cietuši neveiksmi. Tagad Maskava var apgalvot, ka Krievija atkal ir pasaules politikas augšgalā," saka BBC Krievijas redaktors Stīvs Rozenbergs.
Rozenbergs norāda, ka samits notiek Aļaskā, un tam piemīt arī vēsturiska simbolika. Viņaprāt, cariskās Krievijas Aļaskas pārdošanu ASV 19. gadsimtā Maskava izmanto kā attaisnojumu tam, ka 21. gadsimtā valstu robežas var mainīt arī ar varu.
Tikmēr Krievijas karaspēka spiediens uz Ukrainas bruņotajiem spēkiem frontē pieaug. Dažas dienas pirms ASV un Krievijas samita Ukrainas militārpersonu situācija ir ievērojami pasliktinājusies vairākās jomās vienlaikus.
.