Jaunais Jelgavas mērs ir "par" dzīvojamo māju būvniecību upes krastos

Intervijā aģentūrai LETA jaunais Jelgavas mērs Mārtiņš Daģis ("Par!"), kurš šajā amatā nomainījis vairāk nekā 20 gadus pie varas bijušo Andri Rāviņu (ZZS) uzskata, ka pēdējos gados pilsētas sabiedrība ir kļuvusi aktīvāka, tāpēc tā ar savām idejām un problēmām ir jāiesaista pilsētas attīstībā, skaidrus nosacījumus veidojot arī investoriem.

Jūs Jelgavā redzat nepieciešamību pēc jaunām daudzdzīvokļu ēkām?

Ļoti lielu. Jelgavā dzīvojamais fonds ir katastrofālā stāvoklī. Ir jāiet trīs virzienos - daudzdzīvokļu māju renovācija, iekšpagalmu sakārtošana un jauna būvniecība. Jaunu māju būvniecībai mēs esam ļoti bagāti ar resursu, mums ir ūdensmalas, kā nav daudzās citās pilsētās. Eiropas pieredze liecina, ka ūdensmalas ir vieta, kur primāri jābūt dzīvojamai funkcijai. Kompleksi var nākt mazā tirdzniecība, bet tā nav vieta, kur būvēt milzīgu tirdzniecības centru. Tā ir vide, kur veidot kvalitatīvu dzīves vidi, un ūdens mala ir veids, kā mēs Jelgavā varam piesaistīt iedzīvotājus. Piemēram, tas ir vecais tirgus, Lielupes labais krasts no Rīgas ielas līdz dzelzceļam. Viss šis rajons primāri ir jāvelta dzīvojamai apbūvei, plus birojiem un mazajai tirdzniecībai.

Mēs gribam raidīt skaidru ziņu, ka gaidām investorus, gaidām attīstītājus. Tam ir svarīga skaidrība par to, ko es kurā vietā varu darīt un kā es to apsaimniekošu, kā arī tas, lai nav kaut kādu zemūdens akmeņu, kas sāk parādīties. Mums kā pašvaldībai tādēļ ir jāizveido skaidri apbūves noteikumi, jāapspriež tie ar sabiedrību jau šajā stadijā, nevis tad, kad jau ir atnācis investors.

Bet iedzīvotāji saka, ka Lielupes krastā grib redzēt parku.

Protams, daļa iedzīvotāju grib blakus savām mājām parku, bet es uzskatu, ka tas nav pilsētas interesēs. Pilsētas interesēs ir arī tur attīstīt dzīvojamo apbūvi.

Šobrīd pašvaldību budžetu pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jelgavā katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits, un šis ir veids, kā mēs varam iedzīvotājus piesaistīt. Mēs jau redzam, ka Pierīgā iedzīvotāju skaits aug, Jelgava ir ideāli dislocēta attiecībā pret Rīgu, un mums ir vilciens, kā daudz kur Pierīgā nav. Ar vilcienu 45 minūtēs jūs esat Rīgas centrā, bet, ja dzīvojat, piemēram, Mārupē, tad pusstunda jāsēž korķos.

Tomēr iedzīvotāji var protestēt, neizslēdzot tiesāšanos.

Es nedomāju, ka būs problēmas, bet ar iedzīvotājiem tas ir jāizdiskutē. Arī es biju to skaitā, kas tiesājās un aktīvi cīnījās pret "Depo" būvniecību. Skaidrs, ka Lielupes malā mēs nevaram pieļaut šādu objektu, kas rada milzīgu transporta intensitāti, gan pats par sevi tādā vietā nav iederīgs. Tā ir saruna ar iedzīvotājiem, bet, ja pašvaldība ir pamatojusi apbūves noteikumus, apspriedusi ar iedzīvotājiem, tad arī nav jābaidās no tā, ka kāds to apstrīd, jo esošais Būvniecības likuma regulējums ir diezgan labvēlīgs attīstītājiem.

Arī, veidojot dzīvojamo apbūvi, to, protams, nevajag iežogot, ir jāparedz zaļā zona, ko var izmantot arī citur dzīvojoši iedzīvotāji.

Kas notiek ar vagonu rūpnīcu, kas arī ir šajā teritorijā?

Cik zinu, vagonu rūpnīcu grib pārdot. Mēs kā pilsēta, protams, nebūtu pretī arī ražošanai, tikai, lai tā nebūtu skaļa un lai neietekmētu apkārtējo vidi citādi, piemēram, dronu ražotne.