Osinovskis: Baltijas valstis nevar cerēt uz lielu dzelzceļa kravu plūsmu no Ķīnas un Centrālāzijas
Baltijas valstīm nav pamata cerēt uz dzelzceļa kravām no Ķīnas un Centrālāzijas valstīm, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas uzņēmējs miljonārs Oļegs Osinovskis, kuram piederošās "Skinest Grupp" viens no pamatdarbības veidiem ir dzelzceļa transports.
"Palūkosimies kartē un uzdosim sev jautājumu - kādēļ kravas no Ķīnas vai Kazahstānas vest uz Baltiju, ja pa ceļam ir, piemēram, Melnā jūra? Tas ir daudz tuvāk," sacīja Osinovskis.
Uz iebildumu, ka pašlaik Melnās jūras reģionā notiek karadarbība, Osinosvskis sacīja, ka kara laikā, kad sākās energokrīze un cenas oglēm uzlidoja gaisā, bija iespējams "nodarboties arī ar visādām muļķībām" un ogles no Kazahstānas vest uz Latviju. Taču tad, kad situācija un cenas ir normālas, ir neizdevīgi pārvadāt tik lētu kravu kā ogles tādā attālumā, nedotējot Krievijas dzelzceļu.
Tāpat Osinovskis ir skeptisks arī par eksperimentālajiem konteinervilcieniem no Ķīnas. "Arī tad, ja kopējais šāda vilciena svars būs 3000 tonnu un tas kursēs reizi nedēļā, dzelzceļam tas ir nekas. Dzelzceļš ir paredzēts masveida pārvadājumiem. Tādēļ, jā, var būt šādi konteinervilcieni, taču biznesu uz tā balstīt nevar. Tas nekādā veidā mūsu dzelzceļa uzņēmumiem nepalīdzēs ēst maizi ar sviestu. Jā, ja ir citas kravas, tad var būt šādi konteinervilcieni, taču paši par sevi tie nav risinājums. Dzelzceļš ir paredzēts liela apjoma kravām - naftai, oglēm, graudiem, metāliem," skaidroja Osinovskis.
Viņš norādīja, ka, atgriežoties pie jautājuma par pārvadājumiem no, piemēram, Kazahstānas, arī šodien ir redzams, ka naftu, graudus viņi ved uz Melnās jūras ostām, jo tas ir tuvāk, kas nozīmē arī īsāku transportēšanas laiku un zemākas izmaksas.
Osinovskis uzskata, ka lielas kravu plūsmas no Ķīnas un Centrālāzijas nebūs jebkurā gadījumā, ja "izdosies izveidot kaut vai mazu strautiņu, tā jau būs uzvara".
"Mums ar jums būtu jāsaprot, ka šie skaistie saukļi par to, ka dzelzceļš ir atradis jaunas kravas, ir muļķības. Dzelzceļš neko atrast nevar. Kravu plūsmas veido kravu nosūtītāji un saņēmēji, bet dzelzceļš ved to, ko tam ir iedevuši. Visi tie stāsti, ka dzelzceļa uzņēmumi ir devušies uz izstādēm meklēt jaunas kravas… Tos stāsta cilvēki, kas neko nesaprot no loģistikas. Dzelzceļa uzņēmumi uz izstādēm dodas paziņot: "Mēs esam!". Proti, mums ir sliedes un mums ir lokomotīves, kuras var aizvilkt vagonus ar jūsu kravu no punkta A līdz punktam B. Taču gar pašām kravām dzelzceļam nav nekādas darīšanas. Kravas nosūtītājs izvērtē, kuru maršrutu izvēlēties, un, vienojoties ar stividoru, piemēram, ostā, dod uzdevumu dzelzceļam," uzsvēra Osinovskis.