Igaunijas uzņēmējs miljonārs Oļegs Osinovskis intervijā aģentūrai LETA pauž bažas par "Rail Baltica" projekta īstenošanu.
"Pirmkārt, man ir ļoti skumji, kad redzu, kā šis dzelzceļš tiek būvēts. Runas par šādas dzelzceļa līnijas nepieciešamību sākās jau 90.gadu vidū. 2000.gadu sākumā jau bija parakstīti dokumenti un Eiropas Komisija piešķīra naudu celtniecības sākšanai. Šo dzelzceļu varēja uzbūvēt dažu gadu laikā, un šis jautājums būtu slēgts. Taču tādā veidā, kā šis process ir organizēts, es baidos, ka to neuzbūvēs nekad. Būvniecība ir organizēta tik neprofesionāli... Kas ir dzelzceļš? Tas ir uzbērums, tilti un sliedes. Man šķiet, ka, ja tas būtu vienkārši uzticēts vietējiem dzelzceļa uzņēmumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, tas jau sen būtu gatavs," sacīja O. Osinovskis.
Pēc viņa teiktā, tas esot muļķīgi, ka no sākuma tiek būvēts dzelzceļš, termināļi un tikai pēc tam tiks meklēts operators - pēc principa ņemiet, kas ir, un strādājiet ar to, ko mēs esam uzbūvējuši. Taču tieši operatoram esot jābūt tam, kurš pasaka, kur ir jāatrodas termināļiem un kā jābūt uzbūvētam sliežu ceļam.
"Ja runājam par pasažieru pārvadājumiem, tad ir vēl interesantāk. Mēs šodien projektējam depo vilcienu apkalpošanai un remontam, par kuriem vēl nemaz nav bijis iepirkums, un mēs nezinām, kādi vilcieni tie būs. Vilcieni ir ļoti dažādi, un tiem ir nepieciešami arī dažādi depo.
Ja runājam par organizatorisko struktūru, tad pašlaik ir "RB Rail", tad ir nacionālie uzņēmumi - Latvijas gadījumā "Eiropas dzelzceļa līnijas", tad vēl ir apakšuzņēmumi - visa šī struktūra apēd miljonus eiro, bet kustības nav. Manuprāt, visa šī muļķošanās ir jābeidz un jāatdod projekts Baltijas valstu dzelzceļa uzņēmumiem, Latvijā tas ir "Latvijas dzelzceļš". Pāris gadu laikā tie visu uzbūvēs, un šī tēma beidzot būs slēgta. Tā, kā to būvē pašlaik, izskatās, ka to nekad neuzbūvēs, jo kļūda procesu organizācijā ir kolosāla.
Otrkārt, ja mēs runājam par pasažieriem un kravām, es esmu liels "Rail Baltica" fans, jo mēs tiešām savienosimies ar Eiropu. Tāpat mēs padarīsim Baltijas pilsētas daudz tuvākas vienu otrai. Ja no Tallinas līdz Rīgai varēs aizbraukt pusotras divu stundu laikā, tad mēs izveidojam Baltijas pilsētu konglomerāciju. Tas ir ļoti svarīgi. Tāpat, es domāju, ka ikviens, kurš ir braucis ar automašīnu pa Tallinas šoseju no Rīgas uz Tallinu, zina, ko nozīmē nokļūt aiz kādām piecām kravas automašīnām, kuras gluži kā velosipēdisti sacensību laikā brauc vienā sasaistē, izmantojot pirmā braucēja vēja aizsegu. Tas rada ļoti bīstamas avārijas situācijas, un, ja kaut vai daļu kravu, kuras pašlaik tiek vestas ar autotransportu, izdosies pārcelt uz dzelzceļu, tas būtiski uzlabos situāciju. Tas ir arī lētāk un, augot darbaspēka izmaksām, kravu pārvadājumi ar autotransportu kļūs tikai dārgāki un dārgāki.
Tādēļ es ticu, ka būs kravas. Es pilnīgi noteikti zinu, ka būs pasažieri. Taču ir arī jāsaprot, ka kravu gadījumā mēs nerunājam par vairākiem desmitiem miljonu tonnu. Visdrīzāk, mēs runājam par miljoniem tonnu," norāda Osinovskis.
