Latvijas vēstnieks: ANO tribunāla izveide pret Krieviju ir sasniedzams mērķis, ja Rietumi darbosies vienoti
ANO tribunāla izveide, lai izvērtētu Krievijas pastrādātos kara noziegumus, ir sasniedzams mērķis, ja Eiropas Savienības un Ziemeļamerikas valstis rīkosies kopā, šādu pārliecību intervijā TV3 pauda Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs.
Diplomāts uzsvēra, ka pašlaik notiek aktīvs darbs pie balsojuma gatavošanas par tribunāla izveidi, lai tribunāla formā izmeklētu un juridiski nodefinētu "šo vislielāko no iespējamiem grēkiem", kuru pastrādājusi Krievija.
Tribunāla idejas virzītājiem ir skaidrs, ka tribunāls jāveido ar ANO Ģenerālās asambleja lēmumu, jo ANO Drošības padomē pozitīvu balsojumu nav iespējams panākt, jo agresorvalstij Krievijai tur ir veto tiesības un tā ir faktiski paralizējusi šīs ANO struktūras darbu, atzina vēstnieks.
Kodolā, kas virza ideju par tribunālu, ir Baltijas valstis, Lihtenšteina, Luksemburga, Beļģija, Polija, Albānija un citas. Kopumā tribunāla izveidei jāgūst 2/3 valstu atbalsts, un Pildegovičs to uzskata par sasniedzamu mērķi, ja Rietumi darbosies vienoti.
Diplomāts piebilda, ka lielākie Ukrainas atbalstītāji šajā situācijā ir pasaules nelielās valstis, kas vislabāk izprot, ka militāra agresija vistiešāk var apdraudēt tieši tās.
Pildegovičs uzskata, ka balsojumam par tribunāla pret Krieviju izveidi ir jānotiek, negaidot kara beigas. Tribunālam savukārt būtu jābūt salīdzinoši nelielam, vēršoties pret duci Krievijas augstāko amatpersonu, kas pieņēma lēmumus par kara sākšanu.
Vēstnieks atzīmēja, ka paralēli strādā arī Starptautiskā krimināltiesa, kas izmeklē jau konkrētus Krievijas pastrādātos kara noziegumus - izvarošanas, spīdzināšanas, šaušanu uz civiliedzīvotājiem u.tml.
Taujāts, kāpēc ANO pērnā gada balsojumiem īsti nebija ietekmes un netika panākta karu pārtraukšana, diplomāts vērtēja, ka kaut kas tomēr tika noticis, jo pasaules valstu vairākums spējis vienoties par pozīciju pret karu. Karš netika apturēts, bet pasaule nav klusējusi un ir kopā ar Ukrainu, piebilda Pildegovičs.
Pildegovičs lēsa, ka kopumā ANO Ģenerālajā asamblejā ir ap 70 demokrātiskās valstis, Krievijai ir piecu, sešu ļoti izteikti autoritāru režīmu atbalsts, bet ap 100 valstis ir "vidus daļā", un tās "mēģinām tuvināt mūsu pozīcijām". No tām ap 30 valstīm, kas savulaik atturējās balsojumā nosodīt Krieviju par sākto karu, Pildegovičam vislielāko vilšanos sagādājusi Indija.
Vēstnieka skatījumā, pārsvarā jau visi saprot, ka Krievija pārkāpj ANO drošības hartu, un arvien vairāk valstis saprot, ka Krievija pastrādā agresijas noziegumus.
Latvijas pārstāvis ANO pieļāva, ka Krievijas pozīcijas ANO Drošības padomē varētu būt atkarīgas no kara iznākuma un tā, vai izdosies izveidot tribunālu pret Krieviju.
Savukārt Latvijas izredzes iekļūt ANO Drošības padomē Pildegovičs vērtēja kā ļoti labas. Viņš atzīmēja, ka nokļūšana šajā struktūrā Latvijai dos nebijušas iespējas ietekmēt pasaules diplomātiju un runāt par mūsu izpratnēm svarīgām lietām.