Šopavasar plūdu sākšanās prognozējama jau marta sākumā un dabas stihijas apmēri varētu būt pat lielāki nekā pagājušajā gadā.
Meteorologu informācija liecina, ka 2010./2011. gada ziemā jau decembrī sniega segas biezums sasniedza to līmeni, kas bija pagājušās ziemas beigās, pie tam aizsalstot upēm, tajās bija augsts ūdens līmenis. Papildus – decembra sākumā upēs bija vērojama ledus un vižņu iešana, tāpēc var prognozēt, ka uzsalstot ledum, zem tā ir uzkrājusies vižņu kārta, kas pavasarī var sekmēt sastrēgumu veidošanos upēs ledus iešanas periodā.
Ledus sega upēs ir no 30 līdz 50 centimetriem, kas ir biezāka nekā parasti šajā laika periodā, kā arī sniega segas biezums mērāms no 20 līdz 40 centimetriem, un ūdens līmenis ir tāds, kā ierasti marta beigās. Līdz ar to plūdi šogad varētu būt pat lielāki nekā pērn.
Februārī gaidāma neliela ledus iešana Kurzemes upēs, kas plūdu apdraudējumu neradīs. Savukārt marta sākumā, pat, ja nokrišņi un gaisa temperatūra būs atbilstoši normai, arī Zemgalē un Latvijas austrumu daļā gaidāmi plaši plūdi - Jēkabpilī, Pļaviņās un Jelgavā, kā arī lauku apvidos.
Ar KVP lēmumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, plūdu periodā preventīvo un reaģēšanas pasākumu savlaicīgai koordinācijai uzdots izveidot koordinācijas centru un nodrošināt tā vadību. Koordinācijas centrā darbosies Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestu, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts vides dienesta, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas deleģēti pārstāvji.
Jau šobrīd vairākām valsts institūcijām jāveic preventīvie un reaģēšanas pasākumi, lai sagatavotos plūdiem. Piemēram, Valsts policijai uzdots veikt īpašuma apsardzes nodrošināšanu, iedzīvotāju brīdināšanu par strauju ūdens līmeņa celšanos, apķēdējuma nodrošināšanu ledus spridzināšanas darbu laikā. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku uzdevumos ietilpst ledus spridzināšanas darbu veikšana, apķēdējuma nodrošināšana ledus spridzināšanas darbu laikā, iedzīvotāju evakuācija no bīstamās zonas, iedzīvotāju brīdināšana par strauju ūdens līmeņa celšanos, upju baseinu izlūkošana ar lidaparātu palīdzību.
Šogad, gatavojoties plūdiem, nolemts rīkoties pēc līdzīga plāna kā pērn, jo atbildīgo ministriju un dienestu rīcība pagājušajā gadā bijusi saskaņota. Tāpat kā pagājušajā gadā, veidos atbildīgo iestāžu pārstāvju koordinācijas centru, kas organizēs tādus darbus kā ledus spridzināšana upēs, cilvēku evakuācija, transportēšanas un ēdināšanas pasākumi, laicīga elektroenerģijas atvienošana plūdu apdraudētajos reģionos un citas funkcijas.
Tāpat pasākumu plāns paredz apzināt apvidus, no kuriem plūdu gadījumā būtu nepieciešama cilvēku un mājlopu evakuācija, kā arī apzināt pieejamo tehnisko nodrošinājumu.
Koordinācijas centrā darbosies Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestu, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts vides dienesta, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas deleģēti pārstāvji,
KVP dalībnieki vienojās, ka ārkārtas situāciju paziņošanai vienotais tālruņa numurs valstī ir un paliek arī turpmāk 112, bet citos gadījumos vietējām pašvaldībām būtu savās mājas lapās un citos informācijas nesējos jāpublicē tālrunis, kas atbild uz iedzīvotāju zvaniem diennakts režīmā.
Plūdu visapdraudētākie apvidi tradicionāli ir Pļaviņas un Jēkabpils, arī Jelgava, Ādaži un Carnikava - šiem apvidiem VUGD pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Dienesta eksperti piedalīsies konkrēto pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, lai varētu veiksmīgāk koordinēt sadarbību.