Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valde sliecas uz valdības posteņiem nevirzīt Saeimā neievēlētos deputātus, arī līdzšinējo finanšu ministru Jāni Reiru. Neatkarīgā aptaujāja vairākus speciālistus, taujājot, kā viņi vērtē aizejošā finanšu ministra Jāņa Reira darbu.
Mācītājs Juris Cālītis Neatkarīgajai Jāni Reiru nosauca par “politisku brīnumu”. Reirs, viņaprāt, pilnībā izmainīja attieksmi pret ārpusģimenes aprūpes bērniem un jauniešiem. “ Viņš nostiprināja ar budžeta pienesumu visu šo jomu - aizbildnību, adopciju - un nostiprināja to, ka bērni nonāk nevis bērnunamos vai tiek eksportēti uz ārzemēm, bet paliek audžuģimenēs Latvijā, paliek pie aizbildņiem Latvijā un tiek adoptēti Latvijā. Un tas tika finansēts. Turklāt viņš paveica visgrūtāko darbu - apstādināja masveida adopciju uz ārzemēm. Tas jau bija kā konveijers - bērni no audžuģimenēm tika izņemti un sūtīti uz ārzemēm, pārsvarā uz ASV. Reirs šo kursu pilnībā izmainīja par spīti tam, ka bija ļoti spēcīga pretestība un stiprs bērnu adopcijas uz ārzemēm lobijs. Jo šajā jomā apgrozās ļoti liela nauda. Tomēr finanšu ministrs spēja tam stāties pretī,” teic J. Cālītis.
Arī ķirurgs Andrejs Ērglis uzteic Jāņa Reiru veikumu finanšu ministra amatā.
“ Sadarbība ar viņu man ir bijusi divās lielās lietās - viena saistās ar izglītību, ar Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas attīstību; otra saistās ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstību. Finanšu ministram abos šajos gadījumos darbā ar finanšu piesaisti un sarunās ar starptautiskām institūcijām ir bijusi liela pozitīva loma,” skaidroja A. Ērglis.
Viņaprāt, nebūtu godīgi nevirzīt ministra amatā Saeimā neievēlētos deputātus, jo vēlētāji izvēlas pirmām kārtām nevis personas, bet partijas. Un tikai pēc tam personas. “Finanšu ministrs “pēc definīcijas” nevar būt ļoti populārs, jo viņam nākas atvēsināt politiķu galvas un pateikt, ka naudas ir tikai tik daudz, cik ir,” uzsver A. Ērglis.
Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa atceras sadarbību ar J. Reiru, kad viņš bija labklājības ministrs. Tieši tolaik lielākā loma tikusi piešķirta nevalstiskajām organizācijām gan pakalpojumu veidošanā, gan īstenošanā. “Viņš saredzēja, ka labākus rezultātus un efektīvāku palīdzību bieži vien var nodrošināt nevis valsts, bet nozares organizācijas, kurām ir lielāka izpratne un pieredze, kā arī augstāka motivācija. Manuprāt, tam joprojām ir pozitīva ietekme uz nozares attīstību, jo ciešāka sadarbība starp NVO sektoru un Labklājības ministriju ir rezultējusies kvalitatīvākos pakalpojumos,” secina L. Dambiņa.
