Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), saņemot izsaukumus uz satiksmes negadījumiem, saskaras ar iedzīvotāju nezināšanu par pareizu rīcību šādās situācijās un nereti arī bezatbildību, kas kavē operatīvas palīdzības sniegšanu negadījumā iesaistītajiem, norādījis VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Grīnbergs.
Šogad astoņos mēnešos glābēji devās uz 576 ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanas darbiem. Lielākoties savākts uz brauktuves izlijušais šķidrums un sakārtota ceļa braucamā daļa, lai novērstu apdraudējumu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un pēc iespējas ātrāk atjaunotu satiksmi.
No avarējušām automašīnām ugunsdzēsēji izglāba 88 cilvēkus un atbrīvoja 28 bojāgājušos. Aizvadītajā gadā 909 ceļu satiksmes negadījumu likvidēšanas darbos izglābti 149 cilvēki un atbrīvoti 45 bojāgājušie.
Vislielākais izsaukumu skaits uz ceļu satiksmes negadījumu seku likvidācijas darbiem saņemts Rīgā un Rīgas reģionā, kur ir arī lielākais izglābto cilvēku skaits.
"Izsaukumi uz ceļu satiksmes negadījumiem tiek saņemti ik dienu. Diemžēl saskaramies ar iedzīvotāju nezināšanu par pareizu rīcību šādās situācijās un nereti arī bezatbildību, kas kavē operatīvas palīdzības sniegšanu negadījumā iesaistītajiem," uzsvēris Grīnbergs.
Biežākā kļūda ir tā, ka iedzīvotāji, redzot satiksmes negadījumu, neapstājas un tikai pēc kāda laika pieņem lēmumu piezvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112. Tomēr šāds zvans ir novēlots un zvanītājs nespēj sniegt visu nepieciešamo informāciju - precīzu notikuma vietu, cietušo skaitu un stāvokli, iespējamo vielas noplūdi un citu informāciju, kas ļautu operatīvajiem dienestiem reaģēt ar situācijai atbilstošiem resursiem.
"Neapstāšanās avārijas vietā un situācijas neizvērtēšana arī noved pie tā, ka vairākos gadījumos mūs izsauc uz notikumiem, kas ir notikuši jau kādu laiku atpakaļ - automašīna atrodas ceļa malā, tā nekavē satiksmi, nav cietušo un nenotiek noplūde. Līdz ar to glābēju palīdzība nav nepieciešama. Ja aculiecinieks būtu apstājies un šos faktus konstatējis, tad operatīvie dienesti netiktu nosūtīti uz šo notikumu, tādējādi iespējams kādam citam cilvēkam, kas atrodas patiesi bīstamā situācijā, liedzot operatīvi saņemt palīdzību," uzsvēris Grīnbergs.
Modernajām tehnoloģijām arvien vairāk ienākot gandrīz ikkatra cilvēka ikdienā, VUGD novēro, ka diemžēl tendence filmēt un fotografēt negadījumus nemazinās.
Redzot, ka negadījuma vietā sapulcējušies skatītāji, cilvēkiem liekas, ka kāds noteikti jau ir piezvanījis uz tālruņa numuru 112 un par notikušo izstāstījis. Diemžēl ik pa laikam dienests sastopas ar situāciju, ka aculiecinieki filmē, fotografē un komentē avāriju, bet par operatīvo dienestu informēšanu neviens nav iedomājies.
Ja negadījumā ir cietušie, tad savlaicīga palīdzības nesaņemšana var beigties traģiski. Tāpēc vienmēr ir svarīgi nekavējoties piezvanīt uz tālruņa numuru 112. Pēc tam labāk cietušajiem sniegt emocionālu atbalstu nevis filmēt un fotografēt, atgādinājis VUGD pārstāvis.
Kopš 2017.gada Ceļu satiksmes drošības plānā VUGD īsteno informatīvo kampaņu "Iedzīvotāju izglītošana par rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem" un ik gadu laika posmā no augusta līdz oktobra beigām īsteno vairākas aktivitātes, lai izglītotu sabiedrību un paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas par pareizu rīcību pēc negadījuma.