Straujās inflācijas negatīvo seku mazināšanai rosina indeksēt fiksētos pabalstus

Lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, izskatīšanai Saeimā iesniegti grozījumi likumos, kuru mērķis ir indeksēt visus fiksētos pabalstus.

Grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā "Par sociālo drošību" iesniedzis Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs (S).

Rosinājums paredz indeksēt tostarp ģimenes valsts pabalstu.

Likumprojektu anotācijās atgādināts, ka inflācijas negatīvās ietekmes mazināšani uz pensionāru dzīves apstākļiem, Saeima šā gada jūlijā lēma valsts pensiju indeksāciju veikt divus mēnešus agrāk, pensijas palielinot vidēji par 23%. Taču garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis, neskatoties uz augsto inflāciju, nav indeksēts joprojām.

GMI pabalsts ir materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai. Šie ikdienas izdevumi inflācijas rezultātā ir būtiski auguši, un minētā pabalsta apmērs vairs neatbilst pašreizējai sociālekonomiskajai situācijai valstī. Šo cilvēku minimālā ienākuma līmenis aizvien tiek rēķināts pēc 2018.gada statistikas datiem.

Klementjevs skaidro, ka, ņemot vērā būtisko patēriņa cenu pieaugumu, var secināt, ka GMI līmenis (109 eiro pirmajai personai vai vienīgajai personai un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā), nav pietiekams, lai šobrīd segtu pat pārtikas iegādes izdevumus, nerunājot par tādiem izdevumiem kā mājokļa izdevumi un veselības aprūpe, kas ir pretrunā ar likumā noteikto - ka pamatvajadzības ir "ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība".

Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumus attiecībā uz minimālo ienākumu slieksni, Saeima un valdība veica grozījumus normatīvajos aktos, taču šie grozījumi deputāta ieskatā bijuši formāli, jo arī 2023.gadam plānotais minimālo ienākumu sliekšņa palielinājums (no 109 uz 125 eiro) nebūs pietiekams, lai nodrošinātu personām cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Arī tiesībsargs aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz GMI un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jau sākot ar 2022.gada oktobri.

Grozījumu mērķis ir uzdot Ministru kabinetam līdz 2022.gada 15.oktobrim pārskatīt GMI apmēru un tā pārskatīšanas kārtību, lai kompensētu straujās inflācijas ietekmi uz trūcīgo personu sociālo nodrošinājumu atbilstoši šābrīža sociālekonomiskajai situācijai, sākot ar 2022.gada 1.novembri.

Klementjeva ieskatā šādu grozījumu rezultātā tiktu aizsargātas un nodrošinātas personas ar viszemākajiem ienākumiem, kā rezultātā tiktu mazināts nabadzības risks sabiedrībā.

No valsts budžeta šim mērķim būtu nepieciešams nodrošināt pašvaldībām nepieciešamo līdzfinansējumu indeksētā GMI pabalsta izmaksai, sākot ar 2022.gada 1.novembri. Tam vajadzētu veikt apropriācijas pārdali 2022.gada budžetā, paredzot budžeta līdzekļus GMI sliekšņa paaugstināšanai un pabalstu izmaksai.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Eiropas Komisija un OECD ir norādījušas, ka minimālo ienākumu sliekšņus ir nepieciešams pārskatīt ik gadu, nevis reizi trijos gados, jo citādāk tiek kavēta ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšanās.