ASV prezidenta Donalda Trampa plāna aprises miera līgumam ar Ukrainu joprojām ir vājas. Tā vietā iezīmējas sarkanās līnijas starp Eiropu un Vašingtonu, kuras paspilgtina pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vērstā bezprecedenta retorika, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org" .
Frīdrihs Mercs, kurš ir gatavs kļūt par nākamo Vācijas kancleru, ir atklāti pesimistisks par NATO alianses turpināšanos tās pašreizējā formā. "Pēc Donalda Trampa paziņojumiem pagājušajā nedēļā ir skaidrs, ka amerikāņi lielā mērā ir vienaldzīgi pret Eiropas likteni," viņš sacīja televīzijas uzrunā pēc savas partijas uzvaras parlamenta vēlēšanās 23. februārī.
"Man ir ļoti interesanti redzēt, kā mēs virzāmies uz NATO samitu jūnija beigās - vai mēs joprojām runāsim par NATO tās pašreizējā formā, vai arī mums būs daudz ātrāk jāizveido neatkarīgas Eiropas aizsardzības spējas," viņš piebilda.
Cik ātri viss ir mainījies kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī! Iebrukuma priekšvakarā toreizējais ASV prezidents Džo Baidens brīdināja, ka Krievija "maksās augstu cenu", ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sūtīs savas bruņotās kolonnas uz Ukrainu.
"Ir daudz jautājumu, kas šķeļ mūsu nāciju un mūsu pasauli, bet pretošanās Krievijas agresijai nav viens no tiem," sacīja Baidens. "Amerikas tauta ir vienota. Eiropa ir vienota. Transatlantiskā kopiena ir vienota. Mūsu politiskās partijas šajā valstī ir vienotas. Visa brīvā pasaule ir vienota."
Šie pieņēmumi par Rietumu vienotību un apņēmību, šķiet, vairs neiztur kritiku. Krievija un ASV pagājušajā nedēļā sāka komunikācijas pirmo raundu, kas izslēdza Ukrainu, raisot bažas, ka Vašingtona un Maskava mēģinās panākt kaut kādu vienošanos gan ukraiņu, gan viņu Eiropas sabiedroto vietā.
Turklāt Tramps, šķiet, ir izjaucis senu ASV un Krievijas attiecību likumu, dubultojot uzbrukumu Zelenskim, nepamatoti raksturojot Ukrainas prezidentu kā "diktatoru bez vēlēšanām" un norādot, ka viņš (nevis Putins) uzsāka Krievijas agresijas karu pret savu valsti.
Šie paziņojumi, šķiet, vēstures spogulī atspoguļoja Putinu, kurš 2022. gada 24. februāra agrā rīta stundā pārraidītajā runā nekaunīgi pamatoja pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, aužot puspatiesības, sagrozījumus un klajus melus, lai apsūdzētu Ukrainu un "kolektīvos Rietumus" par Krievijas piespiešanu veikt militāras darbības.
Un iebrukuma trešajā gadadienā ASV šokēja pasauli, pievienojoties Krievijai, lai balsotu pret ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu. Vašingtona arī izdeva konkurējošu rezolūciju, kas mīkstināja Krievijas atbildību par kara uzsākšanu.
"rferl.org" raksta, ka šāda situācija iepriekš jau ir bijusi. 2018. gada Helsinku samitā ar Putinu Tramps pauda sašutumu, norādot, ka viņš Krievijas prezidenta vārdu vērtē augstāk par savām izlūkdienestu ziņām, kas vainoja Krieviju par iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Taču Trampa administrācijas šķietamā Kremļa sarunu punktu pārstrāde attiecībā uz Ukrainu norāda uz pamatīgāku izrēķināšanos ar Amerikas sabiedrotajiem.
Taču nav skaidrs, cik lielā mērā Trampa spoguļošanās Putina sarunu punktos izpaužas faktiskajā politikā. Trampa 2018. gada samits ar Putinu Helsinkos izraisīja sašutumu Vašingtonā, jo tika runāts par kapitulāciju un Trampa acīmredzamo piekrišanu, ka Krievija nav vainīga par iejaukšanos vēlēšanās.
Taču šis samits praksē nenesa īstu atkusni Maskavas un Vašingtonas attiecībās. ASV un Krievijas attiecības palika tajā pašā klints lejasdaļā.
Tagad attālināšanās no Kijivas un citām Rietumu galvaspilsētām ir bijusi intensīva. Francijas prezidents Emanuels Makrons kopīgā preses konferencē ar Trampu 24. februārī skaidri norādīja, ka uzskata Krieviju par "agresoru", kas ir atbildīgs par kara uzsākšanu. Un Ukraina, atzīmējot trešo gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu, ir pieredzējusi sabiedrības atbalstu no visas pasaules.
Vēl ir jāredz, kā Trampa pēdējie izteikumi par Ukrainu pārvērtīsies reālā politikā. Bet vismaz simboliskā līmenī līdzšinējā transatlantiskā “plecu pie pleca” pieeja Krievijai izskatās daudz nepārliecinošāka, uzskata "rferl.org".
