Plānots precizēt valsts nodevas apmaksas kārtību par pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu

 
©Ilze Zvēra / F64

Ministru kabineta sēdē 9.augustā plānots precizēt valsts nodevas apmaksas kārtību par pagaidu ceļošanas dokumentu izsniegšanu, lai mazinātu administratīvo slogu un atvieglotu valsts nodevu uzskaiti gan Ārlietu ministrijā (ĀM), gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).

Kā norādīts ĀM sagatavotajā tiesību akta projekta anotācijā, pašreizējie Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevu par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu nosaka, ka persona valsts nodevu par pagaidu dokumenta saņemšanu var apmaksāt pirms jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanas, ja tā izsniegšanas brīdī personas rīcībā nav nepieciešamo finanšu līdzekļu.

Tādā gadījumā uz personai izsniegtās atgriešanās apliecības tiek norādīts, ka nav tikusi apmaksāta valsts nodeva. Pēc ĀM paustā, šādi nav iespējams nodrošināt tiešu maksājumu izsekojamību, jo Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas (PADIS) tehniskā specifikācija nepieļauj iespēju iegūt datus par vēlāk veiktiem maksājumiem. Līdz ar to maksājums par atgriešanās apliecības izsniegšanu netiek veikts vispār. Tādēļ, kā skaidroja ĀM, ir nepieciešamas dzēst šo punktu, lai nerastos situācija, ka par sniegtajiem pakalpojumiem netiek veikta apmaksa valsts budžetā.

Patlaban noteikumi paredz iespēju par atgriešanās apliecības izsniegšanu veikt maksājumu skaidrā naudā, bet pārstāvniecībās jau vairākus gadus nav iespējams norēķināties par pakalpojumiem skaidrā nauda, akcentēja ĀM.

Tāpat ĀM ir veikusi padziļinātu izpēti šajā jomā, kas ļauj tai secināt, ka lielākajā daļā gadījumu, kad persona lūdz atlikt valsts nodevas samaksu, tas tiek darīts, jo personai tas ir nevis neiespējami, bet gan salīdzinoši neērti.

Atbilstoši ĀM rīcībā esošajiem statistikas datiem iespēja veikt valsts nodevas samaksu pirms jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanas gada laikā tiek izmantota vien divas līdz trīs reizes, visos gadījumos personām uzstājot uz šāda risinājuma piemērošanu, nevis praktiskas nepieciešamības dēļ.

ĀM ieskatā, līdz ar to ir secināms, ka šāds sarežģīti administrējams risinājums faktiski nav nepieciešams sekmīgai konsulārās palīdzības sniegšanai, jo tiek ļoti reti piemērots, un tā svītrošana nerada izmaiņas personu iespējās saņemt pagaidu dokumentu. Vienlaikus tā novērstu papildus administratīvo slogu iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm, veicot valsts nodevu uzskaiti.