Koalīcijas deputāte aicina uz armijas iepirkuma izmeklēšanas laiku atstādināt no amata AM valsts sekretāru

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Uz aizsardzības jomas 220 miljonu eiro pārtikas iepirkuma izmeklēšanas laiku no amata jāatstādina Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons un iepirkuma komisijas vadītājs Ēriks Ezeriņš, šodien debatēs Saeimā aicināja valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) deputāte Ieva Brante.

Par Garisona atbildību debatēs izteicās arī opozīcijas deputāti, tajā skaitā Linda Liepiņa (LPV), Ainārs Šlesers (LPV), Armands Krauze (LPV) un Vilis Krištopans (LPV). Liepiņa un Šlesers arī norādīja uz Ezeriņa politisko saistību ar Nacionālo apvienību.

Jau vēstījām, ka skandalozā armijas pārtikas iepirkuma komisijas vadītājs bija Mūrnieces pārstāvētās Nacionālās apvienības (NA) biedrs Ēriks Ezeriņš.

Deputāte Brante uzsvēra, ka pieprasa arī pārskatīt visus aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) laikā veiktos iepirkumus.

Šlesers no savas puses debatēs norādīja, ka pie nepieciešamības būtu jālemj par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, kas vērtētu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) abu valdību laikā veiktos iepirkumus. Politiķis kā labu kandidātu šādas komisijas vadīšanai redz deputāti Skaidrīti Ābramu (P), ņemot vērā viņas pieredzi, vadot Konkurences padomi.

AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka nevis aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), bet iepriekšējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (LA) ir politiski atbildīgs par viņa laikā sākto iepirkumu. Politiķis norādīja, ka tiesībsargājošajām iestādēm savlaicīgi jāsauc pie atbildības vainīgie, ja tiek konstatēti pārkāpumi iepirkuma veikšanā. Tavars norādīja, ka drīzumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē par iepirkumu tiks uzklausīti tiesībsargājošajo iestāžu pārstāvji.

Opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda, ka viņam cilvēcīgi Mūrnieci ir žēl, jo politiķe uzkāpusi par aizsardzību iepriekš atbildīgās citas partijas atstātajai "bumbai". Zivtiņš reizē retoriski vaicāja, vai šī "afēra" aizsardzības nozarē uzlabo tautas uzticību Saeimai un Latvijas aizsardzības spējām. Politiķis atzīmēja, ka tiesībsargājošās institūcijas ar laiku noskaidros juridiski, Krimināllikuma līmenī atbildīgos, savukārt šodien Saeima balso par politisko atbildību.

Kā ziņots, Saeimas vairākums šodien noraidīja opozīcijas partiju "Latvijas pirmajā vietā" (LPV) un "Stabilitātei" deputātu virzīto lēmumprojektu, kurā bija prasīta aizsardzības ministres Mūrnieces atbrīvošana no amata.

Mūrniece debatēs uzsvēra, ka ir darījusi visu, lai celtu gaismā ar armijas pārtikas iepirkumu saistītās nebūšanas, taču nevar uzņemties atbildību par cita ministra laikā pieņemtiem lēmumiem.

Politiķe atkārtoti norādīja jau iepriekš pausto, ka viņa darījusi visu, lai celtu gaismā ar iepirkumu saistītās nebūšanas, kas nozīmē pārbaužu, dienesta pārbaužu sākšanu un tiesībsargājošo iestāžu informēšanu. Tāpat šis iepirkums organizēts iepriekšējā ministra Pabrika laikā, un ne viņa, ne AM valsts sekretārs Garisons līgumu nav parakstījuši.

Ministre sacīja, ka viņai tāpat kā deputātiem ir daudzi jautājumi par šo iepirkumu, taču par to ir sāktas pārbaudes un informēti likumsargi, līdz ar to tiek vērtēta visa ar šo iepirkumu saistīto amatpersonu atbildība.

Jau vēstīts, ka Pabriks pārmetumus noraida un šajā situācijā saskata pret viņu vērstu "politisko izrēķināšanos".

Kā iepriekš informēja LPV Saeimas frakcija, bažas raisot izskanējusī informācija, ka 220 miljonu eiro vērto iepirkumu uzvarējušā uzņēmuma "Zītari LZ" īpašniekiem ir cieša saistība ar atsevišķām politiskām partijām. LPV pieļauj, ka šie politiskie sakari ir sekmējuši konkrētā uzņēmuma uzvaru iepirkumā.

Jau vēstīts, ka pēc saceltās ažiotāžas ap armijas pārtikas iepirkumu AM plāno veidot iekšējās drošības biroju, kuram cita starpā būs arī operatīvās izziņas tiesības, iepriekš Saeimas Pieprasījumu komisijā pastāstīja aizsardzības ministre Mūrniece.

Latvijā

Neapskaužamā situācijā nonākuši kādas ielas privātmāju īpašnieki Ķekavā. Saskaņojot projektu pašvaldībā, vairāk kā desmit māju īpašnieki par saviem līdzekļiem veikuši kopīpašumā esošās ielas remontu, tomēr pašvaldības būvvalde uz to skatās citādāk.