Valdība dod zaļo gaismu vēja elektrostaciju būvniecības likumprojektam

 
©Kaspars Krafts / F64

Lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, valdība šodien atbalstīja vēja elektrostaciju būvniecības likumprojektu.

Likuma "Par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, kas vienlaikus sekmēs arī intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmes samazinājumu.

Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, līdz brīdim, kad šī likuma ietvaros sasniegta VES kopējā jauda 1000 megavati.

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), enerģijas ieguves veidu diversificēšanai un vēju enerģijas attīstības veicināšanai ir izšķiroša nozīme Latvijas un Eiropas Savienības enerģētiskās drošības stiprināšanai. Īpašu aktualitāti tam piešķir Krievijas īstenotais karš Ukrainas teritorijā un ar to saistītās sankcijas.

Lai mazinātu vismaz dažus no cenu svārstību riskiem - dabasgāzes cenu un emisijas kvotu cenu kāpumu, nepieciešams mazināt Latvijas atkarību no fosilo kurināmo, tajā skaitā dabasgāzes, izmantošanas un importa, uzsver VARAM.

Energoneatkarības nodrošināšanai esot nepieciešams palielināt jebkuru atjaunojamo energoresursu veidu īpatsvaru enerģētikā un pašreizējās VES izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieaugumu risku.

Likumprojektā paredzētajām darbībām tiks piemērots likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" paredzētais ietekmes sākotnējais izvērtējums, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu likumprojektā noteikto mērķi. Papildus paredzēts sagatavot vadlīnijas, lai praktiski nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru attiecībā uz likumprojektā paredzētajām darbībām.

Vadlīnijas tādējādi kalpošot par saistošu metodisko materiālu gan vēja parku ieceru attīstītājiem, gan atbildīgo iestāžu speciālistiem ietekmes sākotnējā izvērtējuma ātrai un kvalitatīvai veikšanai.

Savukārt paredzētājām darbībām, kam jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, paredzētās darbības akceptu pieņems Ministru kabinets (MK).

MK noteikumi par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu paredzētajai darbībai izstrādās VARAM. Ar MK noteikumiem tiks apstiprināta VES funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, noteikti termiņi paredzētās darbības izbūvei un ekspluatācijai, elektroenerģijas ražošanas apjomi, nosacījumi nacionālo interešu objekta statusa un būvatļaujas atcelšanai un kompensējošie pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz vidi.

Likumprojekts paredz, ka sabiedrības informēšana par priekšlikumu nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai norisinās ietekmes sākotnējā izvērtējuma ietvaros.

Valstī sasniedzot kopējo, likumā uzstādīto 1000 megavatu jaudu, jauni priekšlikumi par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu tiks izskatīti Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Pirms MK noteikuma projekta virzības, paredzētās darbības ierosinātājam jāiesniedz finanšu nodrošinājuma apliecinājums, kas kvalificēs tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu kā arī, saistību neizpildes gadījumā, kompensēt iespējamos teritorijas sakārtošanas, iztrūkstošo jaudu organizēšanas vai līdzfinansējuma izdevumus.

Būvniecības valsts kontroles birojs izskatīs paredzēto darbību ieceres pēc tam, kad MK būs lēmis piešķirt tām nacionālo interešu objekta statusu.