Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis pārkāpumus bijušā finanšu ministra Einara Repšes (JL) finanšu darījumos.
Kā aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga, pabeidzot Repšes finanšu darījumu pārbaudi, birojs nav konstatējis noziedzīgus nodarījumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība.
Līdz ar to pēc šīs pārbaudes birojs ir atteicies sākt kriminālprocesu, kā to bija vēlējies žurnālists Lato Lapsa.
LETA jau ziņoja, ka šā gada aprīlī KNAB tika sākta pārbaude saistībā ar toreizējā finanšu ministra Repšes finanšu darījumiem. Birojā bija saņemti vairāki iesniegumi, un tas sāka pārbaudi saistībā ar iesniegumos minētajiem faktiem, aģentūrai LETA sacīja toreizējais KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Lapsa saistībā ar atklātībā nonākušajām ziņām par Repšes finanšu darījumiem ar iesniegumu bija vērsies pie toreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, lūdzot pret ministru "nekavējoties sākt kriminālprocesu" par iesniegumā minētajiem faktiem. Lapsas iesniegums pēc piekritības tika nodots izskatīšanai KNAB.
Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja Lapsa, informācija par Repšes darījumiem, viņaprāt, norāda uz iespējamu nonākšanu ietekmējamā stāvoklī, īpašumu un/vai darījumu neuzrādīšanu amatpersonas deklarācijā un nedeklarētu dāvinājumu pieņemšanu no uzņēmējdarbībā iesaistītām personām.
Iesniegumā Maizītim žurnālists atzīmēja, ka savā amatpersonas deklarācijā par 2009.gadu Repše norādījis, ka no viņa daļējā īpašumā esošās AS "Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" pērn kā ienākumu no īpašuma pārdošanas saņēmis 148 353 eiro (104 262 latus). Šajā pašā deklarācijā norādīts, ka tieši šādu summu amatpersona ieguvusi darījumā, pārdodot "B&R Global One fonda" daļas. Taču Repšes 2008.gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņa īpašumā 2008.gada beigās būtu šādas "B&R Global One fonda" daļas, atklājis Lapsa.
Šādā situācijā ir pamats uzskatīt, ka Repše savā amatpersonas deklarācijā, iespējams, nav uzrādījis visus savus īpašumus un veiktos darījumus, Repše, iespējams, ir pieņēmis faktisku dāvinājumu no uzņēmējsabiedrības vai tās lielākā līdzīpašnieka Valērija Belokoņa, un līdz ar to ir nonācis ietekmējamā stāvoklī, norādīja Lapsa.
Savukārt, kā aģentūru LETA iepriekš informēja Repšes pārstāvis Aleksis Jarockis, ministrs ir izņēmis un pārdevis sev piederošās ieguldījuma fonda apliecības, kas ir līdzīgi depozīta izņemšanai no bankas. Repše tās iegādājās 2008.gadā un tajā pat gadā norādīja savā amatpersonas deklarācijā. Līdz 2009.gadam fonda sekmīgas darbības rezultātā šo apliecību vērtība bija pieaugusi, un pēc tam šīs daļas izņemtas un pārdotas. Vienlaikus tika uzsvērts, ka šajā situācijā nedrīkst jaukt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un paša ieguldījumu fonda darbību un finanšu rezultātus.
Līdzīgu iesniegumu ģenerālprokuroram nosūtīja arī toreizējais Tautas partijas (TP) Saeimas deputāts Māris Kučinskis. Tajā bija lūgts pārbaudīt finanšu ministra iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā, ievērojot viņa valsts amatpersonas deklarācijā norādītās ievērojamās parādsaistības. Arī šis iesniegums tika nodots izvērtēšanai KNAB.