Neziņa par to, kā rīkoties – slēgt līgumu ar iepirkuma uzvarētāju par vērienīga vai mazāk apjomīga būvniecības projekta īstenošanu. Tā patlaban varētu raksturot situāciju virknē pašvaldību pēc Konkurences padomes (KP) paziņojuma par iespējamu karteļa vienošanos būvniecības nozarē, informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Baidoties no iespējamām finanšu korekcijām, var tikt apturēta un arī neuzsākta daudzu vietējiem iedzīvotājiem nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana.
Bažas rada arī publiski pieminēto būvniecības projektu nākotne, lai gan visas pašvaldības, kuru īstenotie projekti ir saistīti ar Konkurences padomes identificētajiem iespējamajiem pārkāpumiem, Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos ir ievērojušas Publiskā iepirkuma likumā noteiktās procedūras, un šo iepirkuma procesu ir vērtējusi Centrālā finanšu līgumu aģentūra.
“Pašvaldības, veicot iepirkumus, nekādā veidā nevarēja zināt, ka pastāv aizdomas par karteli un tajā iesaistītajiem būvniecības uzņēmumiem, tāpēc nav atbalstāma visas atbildības pārlikšana uz projekta īpašnieku un būvniecības ierosinātāju, ja iepirkums ir noticis saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kā arī nav identificēti objektīvi apstākļi, ka ir pārkāpts likums. Ministru kabineta līmenī ir jārod risinājumi un jāpiedāvā valsts atbalsts investīciju projektu pabeigšanai un jaunu sākšanai, jo gadījumā, ja tiks piemērota finanšu korekcija, tas būtiski ietekmēs turpmāko projektu īstenošanu. Tas ir jāizdara nekavējoties, lai nākotnē neradītu nepamatotus sarežģījumus," komentē LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Pašvaldības no atbildīgajām iestādēm gaida precīzu regulējumu, kā rīkoties pasūtītājam, ja saskaņā ar KP lēmumu daži būvnieki ir iesaistīti karteļa lietā. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, vai pasūtītājam ir tiesības, ņemot vērā KP lēmumu par konkurences tiesību pārkāpumiem, izslēgt no iepirkuma šos būvniekus. Patlaban nav skaidrs, kā pašvaldībām rīkoties, vai jaunais pretendents, kas uz aizdomu pamata ir atzīts par vainīgu karteļa vienošanās gadījumā, ir tiesīgs piedalīties jaunos iepirkumos, vai pašvaldības ir tiesīgas slēgt līgumu un vai kāds var garantēt ka netiks uzlikts 10% soda nauda.
Ja šāda situācija ir radusies, kā arī līdz situācijas atrisinājumam, būvniecības karteļa lietā iesaistītajām pašvaldībām sākto projektu pabeigšanai ir jāparedz valsts atbalsts un jāizstrādā risinājumi EIS sistēmu pilnveidošanai, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos pilnveidot EIS sistēmu. Nedrīkst radīt situāciju, ka pašvaldības, kuru īstenotie būvniecības projekti ir saistīti ar būvniecības karteļa lietu, tiek nepamatoti turētas aizdomās par līdzdalību nelikumīgajās shēmās, jo tādējādi ir ne vien apdraudēta to labā reputācija, bet arī apdraudēta iespēja nākotnē īstenot apjomīgus projektus, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane: “Būvniecības karteļa lieta var negatīvi ietekmēt attīstības projektu īstenošanu daudzās pašvaldībās. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) no savas puses karteļa jautājumā ir paudis, ka katrs pasūtītājs katrā iepirkumā un katrā konkrētā gadījumā izvērtē iesniegto informāciju un pierādījumus, un pieņem savu lēmumu, tādējādi visu atbildību uzliekot tikai uz pašvaldības pleciem. Svarīgi ņemt vērā ka karteļa gadījumā gan pašvaldības, gan pašvaldību kapitālsabiedrības lielos iepirkumus veica centralizētā valsts EIS sistēmā, ar mērķi lai piedalītos lielāks skaits piegādātāju un izslēgtu slepeno norunu piedāvājumu iespējamību.”
Lai risinātu radušos situāciju, LPS aicina atbildīgās valsts iestādes izstrādāt īpašu regulējumu, kas paredz jaunu valsts atbalstu, kur valsts budžets segtu šīs ārkārtas izmaksas, lai pašvaldībām būtu iespēja norēķināties ar darba veicējiem. Tāpat arī jāpilnvaro Centrālā finanšu līgumu aģentūra saistībā ar centralizētā zaudējumu piedziņu, tādā veidā samazinot administratīvās tiesvedības izmaksas pašvaldībām.
