LPS brīdina par aizvien straujāku ceļu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos

© Romāns Kokšarovs/f64

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kategoriski iebilsts Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumam par 4,7 miljoniem eiro samazināt finansējumu mērķdotācijām pašvaldību autoceļu un ielu remontdarbiem, aģentūrai LETA pavēstīja savienībā.

Tajā uzsver, ka šādu lēmumu nedrīkst pieņemt bez dialoga ar pašvaldībām, ņemot vērā iespējamās nozīmīgās sekas uz iedzīvotāju labklājību, drošību, uzņēmējdarbību, mobilitāti un reģionālo attīstību kopumā.

LPS aicina satiksmes ministru un valdību nepieņemt lēmumus, kas skar pašvaldību funkcijas un budžetus, bez diskusijas ar pašvaldībām. Pašlaik mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām apjoms ir 60% no 2008.gada finansējuma, tādējādi jau tagad autoceļu atjaunošanai, remontdarbiem un ikdienas uzturēšanai akūti trūkst resursu, norāda savienībā.

LPS atzīmē, ka aprīlī savienības un SM gadskārtējās sarunās puses vienojās par kopīgu pozīciju budžeta sarunās, proti, ik gadu pakāpeniski palielināt mērķdotācijas pašvaldībām īpatsvaru līdz tiks sasniegti vismaz 30% no Valsts autoceļu fonda finansējuma. Ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 25% no Valsts autoceļu fonda piešķirtā valsts budžeta finansējuma. Citas diskusijas ar LPS par finansējumu autoceļu sakārtošanai līdz šim nav bijušas.

Savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka pildot valdības uzdevumu ministrijām pārskatīt savus saimnieciskos izdevumus, nav pieļaujama situācija, kurā valsts pārvalde bez diskusijas ar pašvaldībām un padziļinātas seku izvērtēšanas, samazina līdzekļus pašvaldībām funkciju īstenošanai. Viņš norāda, ka taupība uz citu rēķina ir īstermiņa domāšana ar ilgtermiņā smagām sekām. Šāds nepārdomāts un neizdiskutēts solis ne vien pasliktinās autoceļu tīkla tehnisko stāvokli un līdz ar to vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti visā valstī, bet arī negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību un drošību, uzskata Kaminskis.

Tāpat viņš atzīmē, ka pēdējās desmitgades, ņemot vērā valdības kļūdaini pieņemtos lēmumus un izmaksu pieaugumu, valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī pašvaldību autoceļu un ielu remontdarbiem ir kritiski nepietiekams finansējums. Autoceļu infrastruktūras dramatiskais stāvoklis visā Latvijā būtiski ietekmē iedzīvotāju ikdienu un drošību, pasažieru un skolēnu pārvadājumus, uzņēmējdarbības attīstību, investīciju piesaisti reģionos, tautsaimniecības izaugsmi kopumā, pauž Kaminskis.

"Ja autoceļu tīklu saucam par ekonomikas asinsriti, tad bez atbilstošiem ieguldījumiem ekonomiskā attīstība un līdz ar to ienākumu pieaugums valsts budžetā nebūs iespējams," uzsver LPS priekšsēdis.

Viņš ir pārliecināts, ka, turpinot aizvien straujāk pasliktināties ceļu tehniskajam stāvoklim, to atjaunošana nākotnē izmaksās daudz dārgāk, jo vēl būtiskāk pieaugs jau esošais nozīmīgais resursu deficīts un tas būs neatrisinām slogs valsts budžetam.

Vienlaikus Kaminskis akcentē, ka pašvaldības jau pēdējos četrus gadus ir ekonomējušas un veikušas dažādus taupības pasākumus, samazinot izdevumus un pieņemot nepopulārus lēmumus, vienlaikus nodrošinot obligāto funkciju īstenošanu izglītībā, sociālajā jomā, drošībā, infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā, uzņēmējdarbības atbalstā. Pēc viņa paustā, valsts tikai šogad ir sākusi šo taupības un birokrātijas mazināšanas ceļu.

Tieši tāpēc nav pieļaujama situācija, kad izdevumu samazinājums notiek uz pašvaldību rēķina, ne vien pārskatot finansējumu dažādās jomās, programmās vai projektos, bet arī pārliekot valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu pašvaldībām, kas faktiski rada papildus administratīvo un finansiālo slogu pašvaldību budžetiem, uzsver Kaminskis.

Viņš norāda, ka pašlaik pašvaldības pārņem valsts vietējos autoceļus savā īpašumā. Tomēr, turpinot samazināt finansējumu pašvaldībām autoceļu remontdarbiem, nonāksim situācijā, kurā pašvaldības aicinās valsti pārņemt visus autoceļus un nodrošināt to atjaunošanu, uzturēšanu, jo pašvaldībām vairs nebūs tādas budžeta iespējas, uzsver Kaminskis.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Finanšu ministrijas pieprasījumam SM ir sniegusi priekšlikumus ministrijas 2026.gada budžeta finansējuma samazināšanai 17,27 miljonu eiro apmērā, galvenokārt atliekot vairākus autoceļu būvniecības projektus.

Ministrijā atzīmē, ka nākamajā gadā resora izdevumu samazinājums plānots, atliekot vairāku autoceļu būvniecības projektu īstenošanu, kas dotu 16,67 miljonu eiro ietaupījumu. Plānots, ka finansējuma samazinājums valsts autoceļiem tiks veikts proporcionāli esošajam autoceļu budžetam.

Tostarp finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai paredzēts samazināt par 12,5 miljoniem eiro, savukārt mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem jeb ielām - par 4,17 miljoniem eiro.

Latvijā

Kanādas regulatora "Health Canada" auditā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) darbība novērtēta kā atbilstoša starptautiskajiem standartiem, līdz ar to Latvijas farmācijas uzņēmumiem, kas eksportē zāles uz Kanādu, turpmāk samazināsies administratīvais slogs, īpaši attiecībā uz zāļu reģistrācijas procesiem šajā valstī, aģentūru LETA informēja ZVA pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece.

Svarīgākais