ZZS politiķis: Ja mēri bez pielaides valsts noslēpumam spēs saglabāt amatu, būtu jāmaina likums

Ja pašvaldību vadītāji, kuriem tiks atteikta pielaide valsts noslēpumam, tomēr spēs saglabāt amatu, Saeimai būtu jāveic likuma grozījumi, lai šādas iespējas novērstu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

"Jebkurš blēdis meklēs veidu, kā atrast likumā caurumu," aģentūrai LETA izteicās Rokpelnis, kura skatījumā - ja radīsies situācijas, kur nepārprotami ir domāts viens, bet juridiski kāds meklēs "spraugas", tad Saeima likumu grozīs.

Atbildot uz jautājumu, vai ir garantija, ka mēri, kuriem netiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam, nevarēs šos amatus ieņemt, viņš izteicās, ka vienīgā garantija esot, ka tiks meklēti veidi, kā mēģināt apiet likumu. Reizē Rokpelnis norādīja, ka viņam šobrīd neesot pamata uzskatīt, ka likums būtu jāgroza. "Redzēsim, kā notikumi attīstīsies, cik veikls kurš katrs būs, argumentējot savas pozīcijas," sacīja Rokpelnis.

Savukārt partijas "Jaunā vienotība" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, ka piekrītot viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (JV), ka likums esot pilnīgi skaidrs - ja mēram nav pielaide valsts noslēpumam, viņš nevar turpināt pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus, un viņam šis amats būs jāatstāj.

"No Saeimas puses mēs ar visu likuma bardzību skatāmies uz šo jautājumu," sacīja Jurēvics, kurš domā, ka likumdevēja griba šajā jautājumā esot pilnīgi skaidra.

Jurēvics atzīmēja, ka VARAM ministram ir tiesības esošo likumu ietvaros, ja nepieciešams, atstādināt pašvaldības vadītāju, ja viņam nebūs pielaides valsts noslēpumam.

"Ja redzēs, ka nepieciešams likumu grozīt, to, protams, var grozīt, bet joprojām palieku pie tā, ka ar esošo likumu pašvaldību ministram būs visas tiesības atstādināt mēru, kurš nav guvis pielaidi valsts noslēpumam," sacīja Jurēvics.

2024.gada 1.jūnijā stājās spēkā prasība pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem iegūt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Ja tā netiek saņemta, tad amatpersona jāatbrīvo no amata.

Vienlaikus Saeima pieņēma grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc jūnijā notikušajām vietvaru vēlēšanām nosaka pienākumu pielaides valsts noslēpumam pieteikt arī pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem.

Taču atšķirībā no izpilddirektoriem pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts - ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un ministrs. Tikmēr viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) amatā apstiprināšanas dienā atzina - ja kādā pašvaldībā amatpersonai šāda pielaide netiks dota, tad ministram būs jālemj par iespējamu tās atstādināšanu.

Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.

Patlaban visās pašvaldībās ir ievēlēti mēri. Atsevišķās pašvaldībās vēl nav ievēlēti domju priekšsēdētāju vietnieki.