IZM nākamajam gadam no valsts maka papildus vēlas 46,66 miljonus eiro

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2022.gadam papildus nepieciešami 46,659 miljoni eiro, liecina ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtie pieprasījumi prioritārajiem pasākumiem.

Vislielākais budžeta pieprasījums no IZM ir priekš zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanas pilnā apmērā, kam tiek papildus prasīti 7,6 miljoni eiro. Otrs lielākais pieprasījums ir mācību prakšu organizēšanas izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā, kam papildus prasīti 6,519 miljoni eiro.

Sporta būvēm tiek papildus prasīti 4,438 miljoni eiro, bet papildus finansējums bērnu un jauniešu sporta, tautas sporta un augstu sasniegumu sporta programmām - 4,1 miljons eiro, bet augstas klases sasniegumiem sportā papildus prasīti 3,61 miljons eiro.

Finansējuma pieaugums fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai papildus vajag trīs miljonus eiro, valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšanai - 2,895 miljoni eiro, savukārt 2,731 miljons eiro papildus prasīts profesionālās izglītības programmu finansēšanas normatīva nodrošinājumam.

Valsts atbalstam profesionālās ievirzes sporta izglītības īstenošanai paredzēti papildus 2,501 miljons eiro, divi miljoni prasīti nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā.

Zem diviem miljoniem IZM papildus prasījusi asistenta pakalpojumu nodrošināšanai izglītības iestādei, papildus prasot 912 408 eiro, Murjāņu sporta ģimnāzijas mācību-treniņu darba nodrošināšanai - 852 212 eiro, remigrējošo izglītojamo atbalstam - papildus 632 781 eiro, savukārt latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai un lībiešu valodas attīstībai - 424 000 eiro.

Tāpat IZM papildus prasījusi 1,609 miljonus eiro Latvijas dalībai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN), Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšanai tiks papildus prasīti 1,328 miljoni eiro, digitālo mācību līdzekļu iegādei nepieciešami papildus 1,094 miljoni eiro, jaunatnes politikas valsts programmām - papildus 754 380 eiro, kā arī studējošo un studiju kreditēšanai papildus prasījusi 526 660 eiro.

Tāpat individuālo aizsardzības līdzekļu laboratorijas darbības nodrošināšanai papildus vajadzēs 256 000 eiro, bet studiju virzienu akreditācijai papildus nepieciešami 271 648 eiro.

Sporta federācijas un sporta pasākumiem papildus prasīti kopā 1,52 miljoni eiro, dotācijām komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai - kopā papildus 1,219 miljoni eiro, savukārt 645 000 eiro prasīti papildus dotācijai Latvijas Paralimpiskās komitejas pielāgotā sporta attīstībai.

Ministrija prasījusi papildus 94 842 eiro finansējuma nodrošināšanai valsts nozīmes interešu izglītības centru pedagogiem, 160 000 eiro papildus prasīti Latvijas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes nosacījumu izpildei, 51 584 eiro - ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšanai.

Valsts finansēto vietu skaita palielināšana profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanai papildus vajadzēs 104 392 eiro, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana, tai skaitā "Gaudeamus" - vēl 484 650 eiro, bet atbalstam darba vidē balstītās studiju programmas pedagogu sagatavošanai īstenošanai un attīstībai vajadzīgi papildus 257 958 eiro.

Latvijas Sporta muzeja attīstībai - krājumu digitalizācijai un papildināšanai - papildus vajadzēs 35 000 eiro, savukārt "Nordforsk" pētniecības projektu īstenošanai vēl vajadzēs 526 660 eiro.

Savukārt 2023.gadam papildus ir nepieciešami 63,972 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 79,745 miljoni eiro.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais