Kopumā 17% Latvijas nodarbināto iedzīvotāju negatīvi vērtē savu mentālās veselības stāvokli, taču vecumgrupā līdz 24 gadiem šis rādītājs ir vairāk nekā divas reizes augstāks, sasniedzot 44,3%, liecina jauniešu organizācijas "Global Shapers Riga" projekta "Full" veiktais pētījums par mentālo labsajūtu darbā.
Kā informēja projekta pārstāve Agnese Priede, pētījumā netika novērota tieša veselības stāvokļa saistība ar darbu mājās vai birojā. Rezultāti liecina, ka izaicinājumus rada abi varianti, turklāt 23% respondentu uzskata, ka darbs paņem tik daudz laika, ka tas atstāj negatīvu ietekmi uz privāto dzīvi, savukārt 33% darbinieku nākas atbildēt uz e-pastiem un zvaniem arī ārpus darba laika. Turklāt 21% respondentu norāda, ka bieži uztraucas par to, ka varētu zaudēt darbu.
Ārste-rezidente bērnu psihiatrijā Liene Vītola atzīmē, ka aizvien vairāk darba devēju un citu organizāciju cenšas izprast darbinieku labklājību profesionālajā vidē. "Skaidri saprotams, ka cilvēka psihisko labsajūtu ietekmē arī darba apstākļi un, tos uzlabojot, ir iespējams veicināt cilvēku apmierinātību ne tikai ar savu darbu, bet arī ar dzīvi. Noteikti īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu nodarbinātībai, ņemot vērā, ka šajā vecuma periodā ir jāattīsta daudz būtisku spēju - jākļūst patstāvīgākam, jāuzņemas lielāka atbildība par sevi," stāsta eksperte.
Vītola norāda, ka nereti jaunieši atzīst, ka tieši šī iemesla dēļ izjūt pastiprinātu stresu un spiedienu no apkārtējiem, kas ar laiku var negatīvi ietekmēt psihisko veselību. Šajā vecuma periodā smadzenes aizvien turpina nobriest, tāpēc mediķes ieskatā ir svarīgi saprast, kas ir tā atbalsta sistēma, kas palīdz ikdienas grūtībās, kā vislabāk mazināt negatīvu notikumu ietekmi uz savu ikdienu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka būtiska loma mentālās veselības novērtējumā ir amatam. Lai gan vadītājiem vēl biežāk jāstrādā pēc darba laika beigām, viņi savu darbu novērtē pozitīvāk un savu mentālo veselību kā labāku.
Kopumā 45% respondentu norāda, ka darba apjoms nav sadalīts godīgi. Tomēr pozitīva tendence autoru vērtējumā ir, ka 86% aptaujāto uzskata, ka vajadzības gadījumā var saņemt palīdzību no kolēģiem.
Pētījuma autoru, projekta "Full" pārstāve Paula Elksne pozitīvi vērtē to, ka daudzi uzņēmumi ir ieinteresēti izmērīt to, kā darbinieki vērtē savu labsajūtu. "Tas jau ir pirmais solis pretim motivējošākai darba videi, tāpēc aicinām arī citus uzņēmumus kļūt arvien atvērtākiem pret darbinieku viedokli," mudina Elksne.
Projektu "Full" brīvprātīgi īsteno jauniešu organizācija "Global Shapers Riga", kas ir daļa no Pasaules Ekonomikas foruma aizsāktas iniciatīvas ar mērķi veicināt jauniešu iesaisti sociāli ekonomiskajos procesos, veidojot un uzlabojot vidi, kurā tie dzīvo. Organizācija ir pārstāvēta 154 valstīs, apvienojot vairāk nekā 7000 jauniešu visā pasaulē.
Pētījums veikts 2021.gadā, anonīmi aptaujājot 820 nodarbinātus Latvijas iedzīvotājus.