Atbildīgajās ministrijās tiek saskaņoti likuma grozījumi, kuri paredz Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītājiem noteikt amatā atrašanās termiņu – piecus gadus.
Pašreizējā likuma redakcija amatā atrašanās termiņu neierobežo. Savukārt grozījumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projektā teikts: "Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ attiecīgais ministrs. Trīs mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no iestādes vadītāja amata."
Minētie grozījumi uzjundīja runas par Vienotības politiķu vēlmi ar šo likuma grozījumu palīdzību atbildīgajos dienestos salikt partiju apvienībai lojālas personas. Tika spriests, ka Vienotība ir drūmās priekšnojautās par strīdiem koalīcijā budžeta apstiprināšanas gaitā un koalīcijas izjukšanu. Daži uzskata, ka Vienotība vispirms varētu mēģināt nomainīt Drošības policijas priekšnieku Jāni Reiniku.
Jāatgādina, ka Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš savulaik amatā nonāca, pateicoties partijas Jaunais laiks (JL) pūlēm. Lai J. Kažociņu varētu iecelt amatā, steigā tika grozīti divi likumi. Tāpat JL KNAB direktora amatam divas reizes virzīja Jutu Strīķi. Lai arī abas reizes Saeima nepakļāvās JLspiedienam un J. Strīķi izbalsoja, viņu pēc tam iecēla par KNAB direktora vietnieci un viņa ātri vien birojā pārņēma varu.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) kategoriski noliedza vēlmi ar šo likuma grozījumu palīdzību atbrīvot no amata J. Reiniku: "Atšķirībā no citu dienestu vadītājiem Reiniks vienmēr ir ticis galā ar saviem pienākumiem. Viņš nekad nav radījis diskusijas par savu atbilstību amatam. Reiniks ir perfekts dienesta vadītājs." Ministre skaidroja, ka grozījumi likumā nepieciešami, lai dienesta vadītājus pasargātu no biežajām ministru maiņām un viņu vēlmēm mainīt dienestu vadītājus. Viņasprāt, grozījumi likumā dienestu vadītājiem sniegs lielākas garantijas, ka arī gadījumā, ja valdība pēc pieciem gadiem lems kādam no vadītājiem nepagarināt amata pilnvaras, likums garantēs atgriešanos iepriekšējā darbavietā. Turklāt, kā norādīja L. Mūrniece, likumā iestrādātās garantijas vilinās kandidēt uz dienestu vadītāju amatiem arī gados jaunākas amatpersonas.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire apgalvoja, ka likuma grozījumu projekts apspriests un saskaņots kā ar dienestu vadītājiem, tā ar arodbiedrībām un darba devēju konfederāciju. Ja Saeima grozījumus apstiprinās, pašreizējie dienestu vadītāji saglabās amatus un pēc pieciem gadiem atbilstoši likumam valdība lems, vai pagarināt viņu pilnvaras.
Jāpiebilst, ka likuma grozījumi dienestu vadītāju amatu kandidātiem atcels arī prasību pēc augstākās juridiskās izglītības. Kā skaidroja I. Aire, dienestu vadītājam līgumi nav jāsastāda, to dara juristi. Dienesta vadītājam jābūt apveltītam ar administratīvo kapacitāti, spējām vadīt kolektīvu.