Likums diskriminē valsts drošības iestāžu darbiniekus

Valsts drošības iestāžu likums liedz dibināt arodbiedrības Satversmes aizsardzības biroja (SAB), Drošības policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbiniekiem.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darba specifika ir identiska valsts drošības iestāžu darbam, šīs represīvās iestādes darbiniekiem nav aizliegts apvienoties arodbiedrībā.

Pētot publiski pieejamos KNAB darbinieku arodbiedrības dokumentus, Neatkarīgā savulaik atklāja, ka vairāk nekā viena trešā daļa šīs arodbiedrības dibinātāju varētu būt KNAB operatīvie darbinieki, kuri, iesaistoties sabiedriskajā organizācijā, faktiski ir atklājuši savu identitāti. Likuma Par valsts noslēpumu izpratnē operatīvie darbinieki ir valsts noslēpuma subjekti – personas, kuras iegūst, uzglabā vai izmanto informāciju, kuru uzskata par valsts noslēpumu. Šā likuma izpratnē par slepenu atzīstama arī informācija par pašiem operatīvajiem darbiniekiem. Proti, likumā teikts, ka slepena ir informācija "par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā".

Identitāte neesot atklāta

SAB, kurš atbild par pielaižu izsniegšanu valsts noslēpumam un noslēpuma glabāšanu, preses sekretāres Baibas Rātas-Saliņas personā skaidroja, ka "SAB likumos noteiktās kompetences ietvaros vērtēja, vai KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības dibināšanas procesā nav tikusi atklāta

atbilstoši likumam Par valsts noslēpumu aizsargājama informācija. Pārbaudes ietvaros secināts, ka personas vārda, uzvārda un paraksta norādīšana arodbiedrības statūtos nevar tikt uzskatīta par valsts noslēpuma izpaušanu un šādas informācijas publiskošana viennozīmīgi neveido likuma Par valsts noslēpumu 3. panta 3. daļā paredzētās sekas".

Vaicāta, kādēļ arī SAB darbinieki nedibina arodbiedrību, B. Rāta-Saliņa norādīja: "Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 20. pantam, valsts drošības iestāžu, proti, SAB, Drošības policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts veikt politisko darbību, organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos, dibināt arodbiedrības un piedalīties to darbībā."

Streikot tomēr nedrīkst

KNAB likuma 13. pantā KNAB amatpersonām ir "aizliegts organizēt streikus, demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos", bet nav aizliegts dibināt arodbiedrību. Savukārt arodbiedrību likumā ir noteikts, ka streiku rīkošana ir viena no arodbiedrības darbības sastāvdaļām. Jāatgādina, ka KNAB darbinieku arodbiedrības izveides pamatā, spriežot pēc publiskotās informācijas, bija kādas KNAB darbinieku daļas centieni pretoties KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša veiktajām KNAB strukturālajām reformām. Kļuvis zināms, ka Nacionālā drošības padome atzinusi KNAB priekšnieka veicamo iestādes reorganizāciju par likumīgu un atbalstāmu. Tas nozīmē, ka premjeram Valdim Dombrovskim būs jāatsauc savs rīkojums.

Nesamierināms naids

Tikmēr neapmierināto darbinieku grupa ar KNAB priekšnieka vietniekiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku priekšgalā vērsušies pie V. Dombrovska ar aicinājumu tomēr apturēt N. Vilnīša reformas, jo, kā atklātajā vēstulē premjeram norāda nemiernieki, "pēdējā gada N. Vilnīša darbība, lēmumi un rīcība rada pārliecību, ka N. Vilnīša patiesais mērķis ir biroja darbības spēju mazināšana un tam sekojoša KNAB faktiska likvidācija".

Lai arī visu vēstuli premjeram parakstījušo personu uzvārdi netiek atklāti, ir pamats uzskatīt, ka tās iniciatori ir saistīti ar jaundibināto KNAB darbinieku arodbiedrību. Ar tās palīdzību izrēķināties ar N. Vilnīti var izrādīties itin viegli. Arodbiedrību likuma 17. pantā noteikts, ka "amatpersonas, kas vainīgas arodbiedrību tiesību pārkāpšanā, kā arī to likumīgo prasību neizpildīšanā, saucamas pie disciplināras, administratīvas vai materiālas atbildības likumā noteiktajā kārtībā, bet arodbiedrību likumīgās darbības kavēšanā – pie kriminālatbildības". N. Vilnīša iecerēto reformu viegli var traktēt arī kā šķēršļu likšanu arodbiedrības darbībai.