Straujš Covid-19 gadījumu pieaugums novērots Madonas novadā

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

No aizvadītajā diennaktī atklātajiem kopumā 824 Covid-19 gadījumiem 35% ir reģistrēti Rīgā, bet saslimušo skaits strauji audzis Madonas novadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Rīgā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 286 no jaunajiem inficētajiem un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 3613 cilvēki.

Savukārt Madonas novadā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 46 jauni saslimušie un 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits šajā pašvaldībā ir sasniedzis 161 iedzīvotāju.

Daugavpilī aizvadītajā dienā reģistrēti 60 saslimušie un pēdējo divu nedēļu saslimušo kopskaits ir 958 iedzīvotāji.

Rēzeknē reģistrēti 28 jauni saslimušie, Jūrmalā un Daugavpils novadā - katrā 21, Jelgavā un Rēzeknes novadā - katrā 18, bet Ķekavas novadā - 16 jauni saslimušie ar Covid-19. Virknē citu pašvaldību aizvadītajā diennaktī reģistrēts mazāks inficēto skaits.

Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā - 3613, Daugavpilī - 958, Rēzeknē - 433, Jelgavā - 369, Jēkabpilī - 312, Talsu novadā - 266, kā arī Liepājā - 258 iedzīvotāji.

Aģentūras LETA aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados pēc faktiskās dzīvesvietas 2020.gadā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 608,2 gadījumi.

36 pašvaldībās šis rādītājs ir augstāks, tostarp 17 tiek pārsniegts vismaz par 50%.

Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotāju pēc aizvadītajā diennaktī notikušajām izmaiņām, visaugstākais tas ir Lubānas novadā, Rēzeknē, Ropažu novadā, Jēkabpilī, Aknīstes, Vārkavas, Krāslavas un Dagdas novadā, Daugavpilī, Jēkabpils, Ādažu, Dobeles, Neretas un Talsu novadā.

14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.

No aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem jaunajiem saslimušajiem 160 ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem, 143 ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, bet 137 ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem, bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā, veicot 12 352 Covid-19 testus, atklāti 824 saslimušie, kā arī saņemta informācija par 30 ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina SPKC apkopotā informācija.

Šis ir otrs lielākais mirušo Covid-19 pacientu skaits, par ko ziņots diennakts laikā. 27.decembrī tika ziņots par 44 nāves gadījumiem.

Starp mirušajiem divi cilvēki bijuši vecumā 50 līdz 60 gadiem, trīs - vecumā no 60 līdz 70 gadiem, 12 vecumā no 70 līdz 80 gadiem, deviņi vecumā no 80 līdz 90 gadiem un četri vecumā no 90 līdz 95 gadiem. Līdz šim Latvijā ziņots par 722 Covid-19 pacientu nāvi.

Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 6,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Valstī līdz šim ar Covid-19 saslimuši 43 942 cilvēki. Savukārt aģentūras LETA parēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās kopumā inficējušās 11 603 personas, bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju patlaban ir 608,2 gadījumi.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 145 Covid-19 pacienti, savukārt kopējais slimnīcās ievietoto sasirgušo skaits nokrities līdz 1180.

No visiem stacionētajiem 1112 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 68 - ar smagu slimības gaitu. Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 145 pacienti, tostarp desmit pārvesti, bet kopš Covid-19 parādīšanās no slimnīcām izrakstīti kopumā 3660 pacienti.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais