Pētīs iespējamo noslēpuma noplūdi KNAB
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vērtēs, vai, dibinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) darbinieku arodbiedrību, nav atklāta slepena informācija, Neatkarīgo informēja valsts drošības iestādes preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa.
Pētot publiski pieejamos KNAB darbinieku arodbiedrības dokumentus, atklājās, ka vairāk nekā viena trešā daļa dibinātāju varētu būt KNAB operatīvie darbinieki, kuri, iesaistoties sabiedriskajā organizācijā, faktiski ir atklājuši savu identitāti. Likuma Par valsts noslēpumu izpratnē operatīvie darbinieki ir valsts noslēpuma subjekti – personas, kuras rada, iegūst, uzglabā vai izmanto informāciju, kura tiek uzskatīta par valsts noslēpumu. Šā likuma izpratnē par slepenu atzīstama arī informācija par pašiem operatīvajiem darbiniekiem. Proti, likumā teikts, ka slepena ir informācija "par operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas organizāciju, saturu, taktiku un metodēm, kā arī par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā".
Iegāž revolucionārā apziņa?
KNAB darbinieku arodbiedrība tika dibinātā šā gada 17. jūnijā neilgi pēc prokuroru arodbiedrības nodibināšanas. Pēdējā, kā zināms, tapa, protestējot pret Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu. Šīs organizācijas līdera lomu uzņēmās viens no četriem pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu vērstās apsūdzības autoriem un uzturētājiem prokurors Jānis Ilsteris.
Savukārt KNAB darbinieku arodbiedrības izveides pamatā, spriežot pēc publiskotās informācijas, bija nelielas KNAB darbinieku daļas centieni pretoties KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša rīkojumiem.
Vai nu revolucionārās apziņas pārņemti, vai arī nodaļu priekšnieku uzmācīgi skubināti, organizācijas dibināšanas protokolā parakstījušies un tādējādi par šīs organizācijas dibinātājiem un biedriem kļuvuši arī tie, kuru tiešais darbs saistīts ar KNAB operatīvajām izstrādēm.
Izskaitļojami pēc loģikas
KNAB "operus" arodbiedrības dibinātāju sarakstā izskaitļot ir visai vienkārši.
Kā zināms, KNAB darbības pirmsākumos tā amatpersonas atbilstīgi likumam iesniedza VID amatpersonas deklarācijas. Sākot no 2008. gada, to darbinieku deklarācijas, kuri nodarbojās ar operatīvo darbību, vairs netika publiskotas. Tādējādi, analizējot arodbiedrības dibinātāju sarakstu, atklājās, ka starp tiem ir vairāk nekā divdesmit personu, kuras varētu būt operatīvie darbinieki ar pielaidēm valsts noslēpumam. Tādas, piemēram, ir arodbiedrības valdes loceklis Andžejs Kļaviņš un ierindas dibinātāji – Juris Jurašs, Maksims Savenkovs, Aigars Prusaks, Jānis Circens, Sana Logina, Rita Dravniece utt.
Naudiņa par izstrādēm?
"Operu" izgaismošanās arodbiedrības dibinātājos būtu tikai pusbēda. Organizācijas statūtos norādīts, ka "arodbiedrība darbojas, ievērojot pašpārvaldes, demokrātijas un atklātuma principus". Tātad arodbiedrības biedri par sevi neko nedrīkst slēpt. Statūtos norādīts, ka KNAB arodbiedrība uztur sakarus ar "starptautiskajām organizācijām, apvienībām, savienībām un to organizāciju biedriem". Tas nozīmē, ka arī tiem KNAB arodbiedrības biedriem, kuriem izsniegta pielaide valsts noslēpumam, darbojoties arodbiedrībā, gribot negribot nāksies komunicēt arī starptautiskā arēnā.
Statūtos arī norādīts, ka arodbiedrība "gūst naudas līdzekļus un citu īpašumu, kā arī atbalstu no citām arodbiedrībām, sabiedriskām organizācijām, fondiem un fiziskām personām". Šāds finanšu līdzekļu iegūšanas veids rada bažas, vai tādējādi ar arodbiedrības starpniecību kukuļu devējiem un ņēmējiem neradīsies lieliska iespēja uzsākt vai pārtraukt operatīvās izstrādes vai izmeklēšanas.
Darbiniekus vajājot
Arodbiedrības priekšsēdētājai un KNAB nodaļas vadītājai Ilzei Leimanei Neatkarīgā vaicāja, vai starp arodbiedrības biedriem un dibinātājiem ir KNAB operatīvie darbinieki, kuriem SAB izsniedzis pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai, un, ja ir, vai viņi par savu nodomu iesaistīties arodbiedrību kustībā ir informējuši pielaides izsniedzēju SAB; kā rīkosies arodbiedrības biedri, ja arodbiedrības intereses izrādīsies pretrunā ar solījumiem un uzņemtajām saistībām par valsts noslēpuma turēšanu, un vai arodbiedrības biedri, kuriem ir piešķirtas pielaides valsts noslēpumu saturošai informācijai, neuzskata, ka, līdz ar iesaistīšanos publiskajā atklātajā arodbiedrību kustībā, viņi sevi ir izgaismojuši un tādējādi jau ir pārkāpuši valsts noslēpuma glabāšanas normatīvus?
Uz minētajiem jautājumiem I. Leimane atbildēja: "Apstākļos, kad ir notikusi sistēmiska vēršanās pret daudzām KNAB amatpersonām, darbinieki ir izmantojuši Satversmē noteiktās pamattiesības un apvienojušies arodbiedrībā, lai aizstāvētu savas profesionālās, ekonomiskās, sociālās tiesības un likumiskās intereses, kā arī neļautu sagraut veiksmīgi funkcionējošu institūciju, kuras pamatvērtība ir profesionāli un godprātīgi darbinieki. Ikviens arodbiedrības biedrs, kurš strādā KNAB, atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Arodbiedrības biedri stingri ievēro visas normatīvo aktu prasības un pilnvērtīgi nodrošina KNAB pamatfunkciju un savu amata pienākumu izpildi."
Sola pārbaudīt
Arī SAB preses sekretārei B. Rātei-Saliņai Neatkarīgā vaicāja, vai KNAB darbinieki, kuriem izsniegtas pielaides, ir informējuši SAB par saviem nodomiem, darboties sabiedriskajā organizācijā, un vai operatīvo darbinieku identitātes publiskošana, dibinot arodbiedrību, nav likumpārkāpums? Uz to Neatkarīgā saņēma šādu atbildi: "Satversmes aizsardzības birojs likumos noteiktās kompetences ietvaros veiks izvērtējumu, vai KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības dibināšanas procesā nav atklāta atbilstoši likumam Par valsts noslēpumu aizsargājama informācija. Pārbaudes ietvaros tiks vērtēts, vai arodbiedrības dibināšanas procesā atklātās informācijas publiskošana var izraisīt likuma Par valsts noslēpumu 3. panta noteiktās sekas.