Izskatot privātās apsūdzības kārtībā ierosināto krimināllietu pret šveicieti Rūdolfu Meroni, Ventspils pilsētas tiesa pagājušonedēļ nolēma, ka nedrīkst pratināt kā liecinieku advokātu Gintu Laiviņu-Laivinieku.
Tādējādi Ventspils tiesā radīts precedents respektēt advokāta kriminālprocesuālo imunitāti, kura liedz pieprasīt advokātam izpaust ziņas par viņa sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem klientam.
Tuvākajās dienās arī Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Lemberga prāvā jālemj, vai drīkst kā liecinieku pratināt G. Laiviņu-Laivinieku un vai prokuroru sarūpētajā pierādījumu klāstā atstāt tos dokumentus, kuri pārkāpj advokāta G. Laiviņa-Laivinieka imunitāti.
Ventspils tiesas kancelejā Neatkarīgajai skaidroja, ka detaļas par tiesas lēmumu nedrīkst atklāt, jo tiesas sēde bijusi slēgta. Kancelejas darbiniece, lūgta apstiprināt vai noliegt faktu par lēmuma pieņemšanu, atbildēja, ka neesot tiesas sēdē piedalījusies un viņas rīcībā neesot informācijas.
Savukārt šā gada 27. septembrī tā dēvētajā Lemberga prāvā advokāts Aivo Leimanis tiesai pieteica lūgumu nepieļaut G. Laiviņa-Laivinieka pratināšanu un lūdza izslēgt no pierādījumu klāsta no G. Laiviņa-Laivinieka iegūtās liecības par viņa klientu. Arī Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāte Irīna Kauke tiesai iesniedza dokumentu sarakstu ar lūgumu tos izslēgt no pierādījumiem krimināllietā.
Šobrīd Lemberga prāvā vispirms ir jāizlemj, ko darīt ar diviem pieteiktajiem noraidījumiem tiesas sastāva priekšsēdētājam B. Geimanam. Visticamāk, tie tiks noraidīti, jo pēdējā tiesas sēdē viņš jau paziņoja par paredzamo pratināmo personu rindas kārtību. Tas nozīmē, ka tuvākajās dienās tiesai būs jāizlemj, ko darīt ar G. Laiviņa-Laivinieka liecībām.
Jāatgādina, ka pērnā gada martā šajā kriminālprocesā tika lauzti šķēpi par prokuroru lūgumu nopratināt kā liecinieku Aivara Lemberga advokātu Rolfu Herteru. Toreiz Neatkarīgās aptaujātie kriminālprocesa lietpratēji brīdināja par skandalozām sekām, kādas var iestāties, ja aizstāvis tiesas laikā tiek padarīts par liecinieku. Tādējādi tikšot pārkāpti ne tikai Latvijas likumi, bet arī starptautiskie dokumenti, kuriem Latvijas valsts ir pievienojusies, un tādējādi cietīšot Latvijas kā tiesiskas valsts prestižs.
Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, juridisko zinātņu doktore Ārija Meikališa, lūgta skaidrot šo situāciju, teica: "Advokātu par informāciju, kuru viņš ieguvis, sniedzot jebkāda veida juridisko palīdzību, pratināt un pārvērst par liecinieku nevar. Un punkts. Ja uzrodas pierādījumi, ka advokāts pats ir izdarījis kādu noziedzīgu darbību, tad jau viņam būs cits statuss, bet tas nebūs liecinieka statuss. Viennozīmīgi: advokātu pratināt nevar un liecinieka statuss šādā situācijā viņam nevar būt. Droši uzrakstiet, ka Ā. Meikališa tā uzskata, un, ja kādam nepatīk, ka Ā. Meikališa tā uzskata, tad tā jau ir viņa darīšana."
Kriminālprocesa likuma 122. pantā, kur atrunāta advokāta imunitāte, teikts: "Nav atļauts pratināt advokātu par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā." Savukārt ANO advokātu darbības pamatprincipos teikts: "Valdībām ir jānodrošina, lai advokāti spētu veikt visas profesionālās funkcijas bez iebiedēšanas, kavēšanas, vajāšanas vai prettiesiskas iejaukšanās.