Pētījumi norāda uz Covid-19 lielāku izplatīšanos studentu, nevis skolēnu vidū

Ir veikti pētījumi, kas liecina, ka skolas gaitu sākšana nerada tik lielus Covid-19 izplatīšanās riskus kā studentu dzīve, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

To viņa atbildēja, vaicāta, vai nav sagaidāms krass saslimstības ar Covid-19 pieaugums, sākoties jaunajam mācību gadam.

Ministre atzina, ka līdz ar skolas gaitu sākšanos vecākiem un bērniem ir jārēķinās ar dažādiem līdz šim neierastiem ierobežojumiem un neērtībām.

"Tomēr ir arī pētījumi, kas liecina, ka pati skolas gaitu sākšana nemaz tik ļoti to inficēšanos augšā neuzrauj. Lielāks risks ir pieaugušie skolēni - ballītes, bibliotēkas, mācīšanās kopā," sacīja ministre, aicinot studentus līdz ar jaunā akadēmiskā gada sākšanos būt īpaši piesardzīgiem.

Kā ziņots, arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis šonedēļ norādīja, ka līdz ar rudens atnākšanu aktualizēsies nākamais lielais Covid-19 riska faktors - augstskolas.

"Saviesīgā studentu dzīve ir izrādījies būtisks vīrusa transmisijas cēlonis daudzās valstīs," mikroblogošanas vietnē "Twitter" atzīmēja infektologs. Covid-19 risks augstskolās esot būtiskāks nekā parastajās skolās, tāpēc eksperts pauda cerību, ka universitātes pēc iespējas turpinās attālināto apmācību.

Viņš norādīja - ja arī augstskolu apmācību vietā visi piesardzības pasākumi tiek ievēroti, tad to, kas notiek ārpusē, kontrolēt nav iespējams. Viņš minēja piemēru no ASV ar 1043 infekcijas gadījumiem vienā augstskolā divu nedēļu laikā. "Mums tas nedraud, bet raksturo riska mērogu," skaidroja speciālists.

LETA jau ziņoja, ka jaunajā akadēmiskajā gadā studijas Latvijas augstskolās tiek organizētas dažādi - gan klātienē, gan attālināti.